Marselusa [2]18

Sveiki, mīļie spocēni. :)) turpināsim ar 2.daļu.

*******
Pēc 20 minūtēm Marselusu ieveda palātā, pie viņas bija viens dakteris un divas māsiņas.
Kad gribēju ieiet palātā, mani nelaida un pateica, lai pagaidu, kad iznāks ārsts.
Pēc neilga brīža iznāca gara auguma, pavecs ārsts.
- Labdien, jūs esat Marsleusas draugs vai radinieks? - ārsts jautāja
- Drīzāk, labākais draugs. - smagi pasaku šos vārdus.
- Jūsu draudzenei ir.........
******

- Jūsu draudzenei ir ļaundabīgs vēzis, kas viņu nogalinās pēc 1 gada, jo mēs to nevarēsim izoperēt. Man ļoti žēl. - ārsts ar skumjām aizgāja
****
DIKOSNS

Man likās, ka man pasaule sabrūk un es mirstu kopā ar Marselusu, ar manu mīļo sirds draudzeni.
Ko es darīšu, kad viņa nomirs? Ko? Es to nespēju aptvert.

Pēc neilga brīža piezvanu viņas tēvam.
-Sveiki, Marselas tēv! - stresodams runāju
- Sveiks, Dikson. - satraukti atbildēju
- Man to ir smagi pateikt, bet Marselusai ir ļaundabīgs vēzis, viņai ir dots gads ko dzīvot.- ar asarām acīs teicu
- Es drīz būšu slimnīcā. Gaidi mani. - viņš skumji atbildēja

****
Pēc 30 minūtēm.
Marselusas tēvs ieradās slimnīcā un devās runāt ar ārstu. Pēc neilga laika es iegāju palātā un apsēdos blakus Marselai, jo es par viņu uztraucos.
Es viņu iemīlēju no bērnības, kad spēlējamies smilšu kastē un taisījām blēņas.. - raudot domāju...

******
MARSELA

Es jūtu, ka es krītu, bet es nevaru pamosties no šī sapņa, jo es esmu paralizēta un man tas sagādā sāpes un mocības.
Bet tad es atapos savā slimnīcas palātā, kur man blakus sēdēja Diksons, kas raud. Man ir viņa žēl, ka es viņam tagad laužu sirdi un lieku ciest manis dēļ.
Pietupjos viņam blakus un noglāstu viņa asaras, viņš sajuta, ka es viņam pieskaros. Bet kā tas ir iespējams? Kā?
- ja tas cilvēks tevi mīl. Viņš vienmēr sajutīs tavu dvēseli un tavus glāstus. - kāda paveca cilvēka balss teica.
- Bet, bet, bet.. Tas ir dīvaini, jo es viņu atpazinu un noģību. Bet gudrais cilvēk, vai tu varētu man pateikt, kas man kaiš? - Es skumji pajautāju.
- paskaties uz apakšējās plāksnītes, kas ir pielikta pie gultas,kājgalī. - viņš smaidīdams atbildēja.
Izlasīju, kas bija rakstīts uz pacienta kartes. - nē, nē, nē.. . Tas nevar būt, tas nevar būt.....