local-stats-pixel

Manas acis melos, kad dvēsele saindēta kliegs mokās.1

 23  0

Čau visiem , kas izlēmuši izlasīt manu stāstu . Jāatzīst esmu pilnīga iesācēja rakstīšana , bet es dievinu lasīt grāmatas un arī stāstus , kas tiek publicēti Spokos.lv . Tā kā esmu izlēmusi sākt publicēt savu stāstiņu , kas ir man ļoti mīļš un kurā es izlieku visu savu sirdi un dvēseli . Jā , man klibo gramatika , bet ar to es esmu apņēmusi cīnīties , jo zināt gramatiku ir stilīgi , hehe . Rakstiet savus viedokļus , kritiku pieņemu , jo velos augt .

Es lēnām pagriezos uz sāniem un pārvilku pūkainā pleda malu pāri galvai . Man nemaz negribējas pamest ērto guļvietu , bet modinātāja signāls , kas par sevi atgādināja ik pēc 5 minūtēm sāka man krist uz nerviem . Ar pieklusinātu vaidu ,piespiedu sevi piecelties sēdus un izstaipīties , muskuļi bija stīvi un mugura nepatīkami nokrakšķēja .

-Velns parāvs , aizveries , es tevi dzirdēju - Nikni norūcos telafona virzienā , kas atkal pavisam kaitinošā veidā man atgādināja , ka no celšanas neizsprukšu .

Ar lēnām kustībām izslīdēju no gūltas un piegāju pie loga . Ar strauju kustību atvilku aizskarus , pretī man pavēras iela , kas bija tikpat tukša kā mana dvēsele . Atverot logu , es ievilku dziļu elpu un sāku skaitīt līdz desmit ar klusu , bet gana naivu cerību , ka tas mani nomierinās . Klusi nopūtos un devos vannas istabas virzienā . Pieejot pie spoguļa cilvēks redz savu atspūlgu ne tā ? . Man ielūkojoties spogulī šķita , ka redzu savu dvēseli , man riebās apzināties , ka es redzu vairāk .

Es pieliecos , lai noskalotu seju ar aukstu ūdeni , kad ūdens pieskārās manai ādai es sarāvos , es jutos tā it kā būtu saņēmusi asu pliķi . Tas lika man atgriezties realitātē un saprast , ka pat aukstais ūdens neiznīdēs manus dēmonus . Es pacēlu skatienu un sastapos ar savu atspūlgu . Mani uzreiz pārņēma sajūta , ka spogulis sašķīst sīkās drumslās tieši ta pat kā pirms laika sašķīda mana dvēsele . Pat , ja man nepatika redzēt savu atspūlgu , citi taču mani redzēja . Vai mans acu skatiens un uz sejas rūpīgi uzliktā maska ir gana pārliecinoša , lai maldinātu apkārtējos un viņi tam noticētu ? .

Es pasmaidīju un pārliecinoši kārtējo reizi sev galvā atkārtoju , ka man viss izdodas . Un kā jau ierasts saules pinums sažņaudzās , jo es kārtējo reizi meloju , bet es biju iemācījusies to ignorēt .

Es izlaidu no pajukušās copes savus garos , cirtainos matus . Es ļāvu tiem krist pār pleciem un mugurai kā Niagāras ūdenskritumam . Es tos lēnām sāku ķemmēt un pie manis atgriezās bērnības atmiņas . Mamma cītīgi katru rītu pina tos uz bērnudārzu un sākumskolu , lai es varētu lielīties ar vissskaistāko matu sakārtojumu . Mana idille neilga ilgi , jo mani iztraucēja spēcīgs sitiens pa durvīm un skaļas lamas .

-Sīkā , velcies ārā , man arī ir vajadzības -

-Jēziņ un tāpēc kā nenormālam ir jādauza durvis , Kris ? -

- Sīkā , es nejokoju , velcies laukā -

-Ok , ļauj man iztīrīt zobus -

Es atgriezu ūdenskrānu un pieķēru sevi smaidam , bet šis nebija mākslīgs smaids . Jāatzīst brāli kaitināt vienmēr bija patīkami . Kris turpināja lamāties , bet es sāku smieties .

-Jēziņ , ej lejā un tur nokārto savas vajadzības -

Pa ausu galam dzirdēju kā brālis noskrien uz pirmo stāvu . Kad biju savedusi sevi kārtība atgriezos savā istabā un beidzot izlēmu apģērbties . Savas melnās treniņbikses nomainīju pret melnām džinsu biksēm ar ieplēstiem ceļiem , bet pelēko t-kreklu ar melnu topiņu . Atcerējos , ka jāsakārto skolas soma tāpēc žigli paķēru savu melno Adidas mugursomu un sametu visas nepieciešamās klades un grāmatas . No datorkrēsla atzveltnes paņēmu ādas jaku un iepūtu savas mīļākās smaržas .

Vēl tikkai 3 gadi un tu būsi brīva , es skandināju sev galvā . Apzinoties šo faktu manā vēderā sāka dejot tauriņi , bet tie ātri vien tika novākti , jo sāka darboties mana loģiskā smadzeņu puse , kas man atgādināja , ka šie 3 gadi ir vēl tikkai priekšā .

-Mēs izveidosim grafiku kurš un , kad lietos vannas istabu - Es pagriezos pret runātāju , Kris bija atspiedies pret manas istabas durvju aili un , protams , bija savā elementā .

-Laba doma , vēlu veiksmi grafika sastādīšanā - mīļi pasmaidīju viņa virzienā .

- Es to nopietni , Elaiksa - brālis sarauca uzaci runājot .

- Nu , ja es arī - es iesmējos un paķēru no rakstāmgalda telafonu un austiņas .

-Kusties , bračiņ savādāk nokavēsim skolu - iedunkāju brāli un mēs abi sākām smieties . Kris bija vienīgais cilvēks kura priekšā es netēloju , viņš vienkārši redzēja man cauri . Nezinu vai tas bija tāpēc , ka esam dvīņi , vai vienkārši tādēļ , ka viņam rūpēju . Brālis , mani mīļi apskāva un es zināju , ka viņš jūt , ka cenšos nesabrukt tādos momentos viņš neko neteica , bet vienkārši mani apskāva un par to es viņu mīlēju vēl vairāk .

-Aij , mani mīlulīši kā man ar jums ir paveicies - Aiz muguras izdzirdēju mammas balsi .

-Labi , pietiks puņķoties . Laid mani vaļā Kris - es iesmējos kopā ar mammu . Fakts , ka Kriss ir milzīgs gan auguma ziņā , gan garuma ziņā , vienkārši , apgrūtināja manu elpošanu .

-Savādāk , es nosmakšu -

-Neesmu vainīgs , ka esi tik sīka - Kris sāka mani ķircināt .

Lūk šādos mirkļos es jutos dzīva un laimīga . Viss , ko man vajadzēja bija atbalsts un laime , bet inde , kas grauza mani no iekšas atņēma man mieru un laimi .

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Tā kā sacīji, ka vēlies augt, vērtēšu visai stingri.

Sāksim ar ievadu. Man patīk, ka tu radīji tipiska rīta atmosfēru. Visa tā aina lika labi iejusties tajā, kā pati mēdzu sagaidīt savus rītus, pirms izklumburēju laukā pa durvīm. emotion Patika arī ainas turpinājums starp brāli un māsu, izklausās ļoti dzīvi un patiesi.

Tālāk par stilu. Teksts vietām šķita pārāk vienmuļš un lasot teikumu struktūra atkārtojas. Piemēram: "Izdarīju to. Un tad izradīju šito." Prasījās vairāk atkāpes teikumu, kuros tu  varētu aprakstīt to, kā izskatās varones istaba, vai vairāk ievest mūs lasītājus viņas domu un jūtu pasaulē.

Minēji, ka gramatika tev klibo un to var novērot viscauri tekstam. Par komatiem spriest neiešu (neuzskatu, ka orientētos tajos pietiekami labi), tomēr atkārtot kaut vai wikipedia pieejamo aprakstu nekad nav slikti.

Vēl viens sīkums, kas lika pasmaidīt bija šis apgalvojums: " brālis sarauca uzaci runājot."  Parasti jau saka, ka sarauc pieri, nevis vienu no uzacīm. emotion

Kopaina: ideja vēl ir neskaidra, lai par to vairāk spriestu, bet ar pamatīgu piestrādāšanu un gramatikas likumu atkārtošanu tev varētu izdoties uzrakstīt pat ko ļoti labu.

Veiksmi un daudz iedvesmas!

 3  0 atbildēt