Make a wish. #70

Meitene man sekoja, viņa pieskrēja man klāt un apturēja mani, satverot manu roku. Viņa bija sašutusi par notikušo un es izjutu žēlumu pret viņu. Paskatījos uz vietu, kur gulēja Bruno.
‘Tev ir paveicies, ka tas vēl nav noticis ar tevi..’ gribēju turpināt, taču viņa nodūra skatienu.
‘Es viņu mīlu,’ viņa nočukstēja.
Es to sapratu bez teikšanas un viegli pavilku meiteni uz savu pusi, lai apskautu. Viņa pacēla galvu un ieskatījās man acīs. Viņa bija tikai mazliet īsāka par mani un viņas mati joprojām bija izspūruši. Viņas balss mazliet trīcēja.
‘Kura?’
Es nopratu, ka jautājums bija par to, kurai Bruno to bija nodarījis, tādēļ atbildēju.
‘Jete!’
Meitene no manis atrāvās un nomurmināja Jetes vārdu. Neko vairāk viņai arī nejautāju. Man bija jāatrod Jete.
‘Klau, man ir jādodas viņa atrast. Man ļoti žēl par notikušo.’
No viņas atvadoties, es devos prom. Dzirdēju vienīgi viņu nočukstam.
‘Protams! Viss tikai griežas ap viņu.’
Ignorēju viņas teikto un skrēju uz manu un Jetes vietu, cerot viņu tur atrast. Taču viņas tur nebija. Laiks bija apmācies un mākoņu pilns. Ne īpaši silts, diezgan vējains. Šūpoles drūmi ļāvās dejai ar vēju. Apsēdos tajās un ar plaukstām pārslīdēju pār vīteņaugiem, atceroties kā to iepriekš bija darījusi Jete. Aizdedzināju ikdienišķo cigareti un kopā ar vēju vēroju pilsētu. Man nebija ne mazākās jausmas, kur vēl viņu meklēt. Es pat nezināju kā atrast kādu cilvēku, kurš to zinātu. Mani pārņēma izmisums, taču es biju bezspēcīgs. Iztukšots. Viens. Drūmi nodūru skatienu un aizmetu cigareti. Man neatlika nekas cits, kā vien doties atpakaļ uz mājām. Vēl pēdējo reizi uzmetu skatienu apkārtnei, muļķīgi cerot, ka no nekurienes uzradīsies Jete. Taču tā nenotika. Pie pašām mājas durvīm dzirdēju trauslus ņaudienus. Paskatījos apkārt. Saritinājies mazā kamoliņā, viņš tupēja uz soliņa un šķita izbijies un pamests. Es notupos turpat blakus. Un sargājoši viņu noglaudīju. Maz pamazām viņa murrāšana kļuva skaļāka, līdz viņš, juzdamies drošībā, iemiga. Grasījos jau celties, kad pēkšņi es sajutu triecienu, kurš mani nogāza zemē. Es spēju tikai sāpēs ievaidēties.