" Kas tas tikko bija ? " jautāju, kad pūlis izzuda un atgriezās pie saviem darbiem. Neviens neizskatījās īpaši pārsteigts.
" Tā mēdz notikt. " Ēriks izvairīgi atbildēja.
" Es jautāju kas tas bija nevis vai tā notiek. " dusmīgi iebildu.
Puisis veltīja man dusmīgu skatienu. Var nojaust, ka esmu viņam piegriezusies.
" Pēc pirmās pārvērtības ķermenis sāk pielāgoties. Mainās raksturs, fiziskās spējas, izskats un pielāgojas maņas. Kaķis spēj sadzirdēt savu medījumu vairāku km attālumā, tādēļ arī tavs organisms pielāgojās. "
" Tad kādēļ tu biji tik uztraukts? Ja tas notiek bieži, tad tev jau būtu jāpierod. Izskatās, ka tu pārvērties jau gadiem, tātad esi jau to piedzīvojis ne reizi. " secināju.
" Tev taisnība, es esmu šeit gadiem, tomēr es Ričam apsolīju, ka pieskatīšu tevi. Būtu stulbi, ja ar Tevi kaut kas notiktu otrajā dienā " puisis atbildēja un pievērsās aprīkojuma kārtošanai.
" Cik tev vispār gadi ? "
Puisis pasmaidīja un pagriezās pret mani :" Un cik tu man dotu ? "
" Spriežot pēc tavām dzīves morālem kaut kur ap 100, bet pēc izskata kādi 18. "
" 21 " puisis nosaka.
Knapi noturējos lai nepaliktu ar vaļā muti. 21? Viņš izskatās jaunāks. Tātad viņš ir 5 gadus vecāks par mani.
"Un cik ilgi te dzīvo ? " nespēju noturēties nepajautājusi.
Puisis mazliet nocietinājās un norādīja uz zāles gala durvīm:" Laiks iemācīties cīnīties. "
Pa ceļam dzirdēju Ēriku pasaucam Marku un meiteni vārdā Kristīne. Slaida meitene ar ļoti kupliem matiem, kuri pat bizē izskatījās kupli.
Aiz durvīm man pavērās salīdzinoši mazāka telpa. Uz soliņa jau stāvēja kaut kādi pelēki kostīmi. Pie tālākās sienas bija piestiprināti zobeni.
" Kaķu dzimtas dzīvniekiem vislielākās problēmas sagādā paukošanās, tāpēc uz to mēs arī liekam uzsvaru apmācībā. Jūs trīs esat vienīgie kaķu dzimtas pārstāvji šeit, tāpēc ar jums šodien būs atševišķs treniņš. " Ēriks smīnot teica.
Marks arī ir kaķveidīgais? Tad es atcerējos pantēras tetovējumu uz viņa rokas. Kā gan es uzreiz nesapratu ?
Doma par zobenu rokā mani nesajūsmināja, tomēr es uzvilku kostīmu un ķiveri.
Vienīgais prieks - Markam arī tas nepatīk.
Nākamās divdesmit minūtes Ēriks rādīja dažādus soļus, blokus, sasveicināšanos un atvadas, dūriena veidus.
Izrādās, ka Marks šeit ir vien pusgadu un līdz šim nav cīnījies, tikai izgājis šo pašu apmācību.
" Varat mazliet pacīnīties, tikai nenogaliniet viens otru. " Ēriks nosmējās un pakāpās malā. Arī Kristīne sekoja viņa piemēram un uz arēnas palikām tikai mēs ar Marku.
Sasveicinājāmies. Pat cauri ķiverei redzēju viņa smaidu.
Izskatās, ka viņam patīk būt uzbrucēja lomā.
Tomēr pirms viņa zobens man pieskārās es to atvairīju. Sajūta ar zobenu rokā man nepatika. Likās, ka tas ir vissneērtākais dzelzs gabals kāds vien var būt. Roka patstāvīgi darīja vienu. bet zobens citu.
" Jūlij, tu man solījies parādīt klasi, tomēr pagaidām es redzu vien meiteni, kas vicina zobenu. " Ēriks no tālākā zāles stūra iebļāvās.
Tieši tajā brīdī es pārdūru Marka aizsardzību.
