Mainīgie | 74.nodaļa0

" Vai viss labi ? " Ēriks jautā. Visi ir aizgājuši, es sēžu gultā, bet Ēriks pietupās man iepretim.Esam beiguši vairāku stundu garu plāna veidošanu, tomēr mani tas nenomierina. Tieši otrādi, viss iekšpusē trīc un es pat nespēju saprast iemeslu. Plāns sastāv no milzīga daudzuma veiksmes faktoru. Es neticu veiksmei. Man nav bail, ka būs problēmas ar izkļūšanu, man ir bail, ka man nāksies palikt šeit uz visiem laikiem. Šī doma man palīdz saņemties. Viss būs labi. Ēriks ir ar mani.
Es paceļu skatienu un uzsmaidu Ērikam par zīmi, ka ar mani viss ir labi, bet viņš tam nenotic un satver manas rokas.
Puisis saspiež manas rokas savās un ar dzidrām acīm mani uzlūko. Ērika skatiens liek man silti pasmaidīt. Tas ir tik.. patiess un mīlošs.
" Viss būs labi. " viņš nosaka un vieglītiņām noskūpsta manu plaukstas virspusi. Neapzināti notrīcu.
" Kāpēc viņš mums palīdz? " galu galā jautāju, atcerēdamās savu brāli.
" Es ar viņu parunāju, mazliet piedraudēju un viss. " puisis nosaka un parausta plecus. Es cenšos neizrādīt cik ļoti es neciešu savu brāli. Šķiet, es redzu brāli ar cita cilvēka dvēseli.
" Viņš ir mainījies. " es truli nosaku un redzu, ka Ēriks novērš skatienu.
" Nedusmojies uz viņu tik ļoti. Kolerts.. " Ēriks apraujās, cenzdamies atrast īstos vārdus, " Kolerts spēj izmainīt jebkuru. Nešaubos, ka viņš spētu pataisīt pat tevi par savu galveno aģentu. "
Es uzjautrināti palūkojos uz viņu :" Ko nozīmē - pat tevi ? Vai esmu kaut kāda īpaša ? "
Puisis ieskatās man acīs un pilnā nopietnībā nosaka :" Tu esi visīpašākā būtne šai pasaulē. "
Es nemāku uztvert šādus vārdus. Viss ķermenis ir nospriegots ar maziem enerģijas lādiņiem. Šķiet, es jūtu ik katru gaisa plūsmiņu un kā palēninājumā redzu puisi mirkšķinam acis.
Puisis pastiepj roku un maigi noglāsta vaigu. Es cenšos nemurrāt. Šobrīd man būtu jādomā par plānu, bet Ēriks tīši to liedz.
" Vai tevi nemaz neuztrauc tas,ka mums ir 5 gadu starpība? " jautāju, beidzot atklādama vienu no saviem uztraukuma iemesliem. Jā, gadi ir tikai skaitlis, tomēr mūsu gadījumā ir ļoti skaidri redzama atšķirība. Es vēl neesmu sasniegusi pilngadību, kad puisis ir vecumā, kad vairumam jau dzimst bērni. Es neizceļos arī ar pieaugušu uzvedību. Ērika acīs, visticamāk, esmu bērns.
Puisis izskatās mazliet pārsteigts, tomēr bez ilgas apdomāšanās, viņš atbild :" Mani īpaši neuztrauc skaitļi. Tu man patīc tāda, kāda esi. "
Es strauji pieceļos, cenzdamās apstādināt sevi, lai neuzbļautu Ērikam.
" Ērik, tavi vārdi ir tikai nonēsātas frāzes. Tu taču pats saproti, ka es neesmu tevis vērta. Esmu mazs bērns, kuram ir nepieciešama diennakts aprūpe un kurš ir vājāks par skudru. Tu esi pārāk pieaudzis, pārāk atbildīgs. Ir neciešami atrasties tev blakus, jo vienmēr šķiet, ka es tev traucēšu. "
Puisis izskatās pamatīgi apstulbis. Arī es esmu pārsteigta. Tikai tagad es saprotu savas sajūtas pēdējā laikā. Beidzot esmu atradusi tām tulkojumu.
" Tu tik tiešām uzvedies kā mazs bērns. " puisis smejoties nosaka un pasniedzas,lai mani noskūpstītu.