local-stats-pixel fb-conv-api

Mainīgie | 13.Nodaļa1

Pamostos nakts vidū. Kāds mani purina. Pat guļot jūtu savus muskuļus sāpam. Laikam vairākas stundas garš treniņš man nenāca par labu. Nu vismaz manai pašsajūtai, noteikti.
Pagriežos uz otriem sāniem, lai redzētu miera traucētaju, tomēr ir pārāk tumšs. Atliek man par to tikai iedomāties kā pēkšņi es sāku redzēt. Skatījums atšķirās no tā, ko redzu dienas laikā, tomēr tas ir tikpat labi saprotams. Redzu istabu, pavērtas istabas durvis un smīnošo Marku.
" Domāju, ka pusnaktī tu izklaidējies, nevis guli " viņš nosaka un atņem man segu.
" Celies, tev tas ir jāredz "
Saraujos dēļ pēkšņā aukstuma, kas pārņem manu ķermeni. Esmu ģērbta vien apakšveļā. Puisis vien brīdi uz mani noskatās, tad novēršās un sāk uzkrītoši svilpot. Dīvainā kārtā, vienīgais, kas man liek saspringt ir tas, ka svilpieni ir pārāk klusi. Pieceļos un iemetu Markam ar spilvenu. Puisis to noķer it kā visu dzīvi to vien būtu gaidījis.

" Tev patiks " viņš nosaka un pamet man drēbes no skapja. Izskatās, ka viņš redz tikpat labi kā es.
Tā ir izaicinoša vakarkleita. Uzmetu Markam nosodošu skatienu un paķeru no krēsla savus džinsus un maiciņu. Neieslēgusi gaismu ieeju vannas istabā un pārģērbjos.
" Kur mēs ejam ? " jautāju, iesoļodama atpakaļ istabā. Liekas, ka uz brīdi manu Marka acis iespīdamies. Kā kaķim.
" Kaut kas līdzīgs sacensībām " viņš izvairīgi nosaka. Mūsu soļi ir tik tikko sadzirdami, tomēr Marks ik pa brīdim atskatās.
" Spriežot pēc tā, ka ir nakts un mēs lavāmies kā tadi zagļi, tas ir nelikumīgi " sausi secinu.
" Tu esi neiedomājami apķērīga " puisis sarkastiski nosaka.
Mēs izejam sētā un pagriežamies pa kreisi. Tad kādas piecas minūtes soļojam cauri meža plašumam līdz nonākam līdzenumā. Tur jau ir ieradušies ap 15 cilvēkiem. Manu pāris barjēras no sporta zāles, smagās hanteles ( 100kg + ), metrmērus un citus priekšmetus. Vai viņi nodomājuši pasportot nakts vidū ? Šaubos, ka ir īstais laiks elpot svaigu gaisu.
" Varbūt paskaidrosi ? "
" Laipni lūgta uz Zvēru mērīšanos ! " puisis svinīgi paziņo. Man tas neko neizsaka tāpēc saglabāju neitrālu sejas izteiksmi.
Pēkšņi kāds tievs puisis ar pīrsingiem nostājas centrā un aicina visus dalībniekus sākt pārvērtību, brīdinot to darīt tikai tiem, kas pilnībā valda par sevi. Marks mazliet pakāpjas uz atpakaļu un es jau atkal to redzu - pārvērtību. Markam acīmredzot sāp vairāk nekā toreiz Ērikam, tomēr ne tik ļoti, lai kliegtu. Nepaiet ilgs laiks, kad redzu savā priekšā melno pantēru. Lielu, skaistu pantēru. Plēsoņas acīs redzu mazliet Marka. Zvērs klusi ierūcas un dodas uz arēnu. Vērojot Marku biju palaidusi garām to kā pārējie pārvērtās. Tas ir kaut kas neticams ! Manā priekšā ir sastājušies aptuveni 10 dažādi dzīvnieki, kuri dabā jau būtu pārgrauzuši viens otram rīkles. Tomēr šie ir mierīgi. Redzu pat milzīgu čūsku pieglaužamies briedim. Ziniet, man liekas, ka es sapņoju.

102 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
Zini, es ar nepacietību gaidu nākamo daļu! ❤
2 0 atbildēt