Pirmajā rakstā,dabuju negatīvu komentāru.Gribēju pateikt to,mans stāsts nebūs par nekādu one love,bet būs par apcelšanu klasē...jeb angliski ‘’bullying’’ Un es domāju kad par to, spokos vell nekāda stāsta nav.
Es ienācu mājās.Apsēdos pie virtuves galda un klausijos klusumā.Nebija neviena mājās un es par to nebrīnos. Mamma vienmēr kautkur dzerstās bāros,bet tēva...Tēva man nav.
Es novilku kurpes un devos uz savu istabu.Nogāju lejā,pagrabā,un apsēdos gultā.Jā...mana istaba atrodās pagrabā.Paņēmu grāmatu un sāku to lasīt.
Man nobira viena asara..tad otra.
-‘’ughh...’’ novaidējos un saņēmos.Es nekad neraudu,nekad.Pati brītiņu brīnijos,kapēc es sāku raudāt. Grāmata likās ļoti neinteresanta,tapēc nolēmu izmācīties,jo tā iir vienīgā lieta,ko es vell varu darīt mājās.
Izpildiju dažus uzdevumus matemātikā,līdz izdzirdēju kad kāds ienāk mājās.Piecēlos no gultas un devos uz 1.stāvu lai pārbaudīt,kas ir ienācis.
Tā bija mamma,kas jau bija atslēgusies uz dīvāna.
Es viņai pienācu klāt un pabakstiju rokā. : ‘’ mamm?Man ar tevi jāparunā.’’
-‘’m?Ko gribi?Kas tev atkal skolā notika?’’
Brīdi šķita kad viņa miegā to runā,jo pat acis neatvēra vaaļā. :’’Mūzikas skolotāja,teica kad...es varētu sākt iet skolas korī.’Man tikai vajag tavu atļauju.’’
Viņa atvēra acis un brīnijās uz mani. :’’Nē...Tu neiesi uz nekādu kori.Savādāk atkal vaidēsi par to ,kā tevi skolā abižo.’’’
Brīdi vienkārši stāvēju viņai blakus,jo nezināju ko atbildēt,es biju nelielā šokā.
-‘’Ko brīnies?Ej satīri māju.’’ Viņa uzbļāva man virsū un aizvēra acis.
Aizskērju uz savu istabu un ieslēdzu rādio.Rādio bija vienīgā elektriskātehnika kas bija manā istabā.Man nebija ne dators,ne telefons,ne tv.Man nebija nekā. Vienīgi gulta,drēbjuskapis,galdiņš kur mācīties,un kastes...daudz daudz kastes.
Es paskatijos ārā pa mazo lodziņu un bija tik skaists laiks.Saulīte spīdēja un nebija neviena mākonīša.Nolēmu aiziet izpeldēties.
Uzvilku peldkostīmu un paņēmu dvieli.
Atvēru mājas izejas durvis un paskatijos uz dīvānu.Mamma tur vairs negulēja.
Nedaudz saraucu pieri un aizsitu durvis. Paņēmu savu riteni un braucu un vietējo upīti.
Es braucu cauri parkam kur vienmēr daudzi no skolas atpūšās un šoreiz,tur sēdēja Lana ar Patrīciju.
Patrīcija ieraugot mani ,pieskrēja priekšā ritenim un es nogāzos.
-‘’Nūģe.’’ Patrīcija paņēma mani aiz t-krekla un uzvilka augšā. :’’skaties kur brauc..’’
P.s.Piedodiet par drukas kļūdām,ja šeit tādas ir.
