local-stats-pixel fb-conv-api

MIA #478

121 0

Džordžs


Pavasara brīvlaiks beidzot ir pienācis. Stāvu kopmītņu ēkas priekšā, nepacietīgi gaidīdams Dženiju, lai kopā dotos uz Kanādu. Galvā visu laiku joņo domas par to, kur ir Mia un kas ar viņu noticis. Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, bet viņa nav devusi nevienu pašu ziņu.


Kaut es būtu ātrāk aizbraucis un visu noskaidrojis, varbūt tad viņa būtu jau atgriezusies un viss ieietu vecajās sliedēs, lai gan kuru es vēlos apmānīt.
Beidzot Dženija iznāk pa durvīm, tērpusies viegla auduma krēmkrāsas mētelī un džinsu biksēs. Viņai plecā ir liela soma uz lencēm, bet uz acīm milzīgas saulesbrilles. Izskatās, ka viņa ir gatava doties kādā brīvdienu kruīzā, kaut gan mūsu misija ir daudz nopietnāka.


Taksis jau mūs gaida, tāpēc pamāju uz mašīnas pusi un mēs klusējot tajā iekāpjam. Es tikai nosaucu vajadzīgo adresi un tad palūkojos uz Dženiju, kas ir iegrimusi pārdomās.
-Tev ir Mias adrese? - Vaicāju, cerēdams iesākt kaut cik jēdzīgu sarunu.
Viņa tikai pamāj, bet brilles paliek uz acīm. Nekad nebiju iedomājies, ka šī blondā, nedaudz apaļīgā meitene, kas no ārpuses izskatās tik vēsa un nepieejama, patiesībā sirdī izrādās īsts emociju spirdzeklis.


-Viss būs labi, mēs viņu atradīsim. - Vārdi paši izlaužas no manas mutes un nonāk līdz Dženijas ausīm.
-Nesaki tā. Mūsu plānam nav nekādas jēgas. - Viņa nevērīgi atgaiņā manas rokas un novēršas, - Džordž, tu nevari cerēt, ka viņa būs mājās. - Dženijas balss ir pārmetoša, bet es iekožos lūpā.
Pēdējo reizi viņa telefonu izmantoja, kas bija šeit. Es to iesviedu upē un pēc tās reizes nekur vairs nespēju atrast. Vienīgais pavediens ir viņas mājas adrese, tomēr pastāv maza iespēja, ka arī tur kāds spēs mums palīdzēt, jo Mia taču nevienam netika stāstījusi par savu bīstamo romānu ar svešinieku.
Priecājos, ka beidzot esam piestājuši pie lidostas un varam izkāpt, lai ieelpotu dzestro gaisu. Mašīnā atmosfēra bija pārāk spiedīga un gaiss – sasmacis.


Mēs pateicamies par braucienu, bet vīrietis ap gadiem 60 un sirmām ūsām novēl mums patīkamas brīvdienas. Kaut es spētu ticēt viņa vārdiem.
Lidmašīnā Dženija šķiet mazliet nomierinājusies. Viņa atver savu kladi un mēs vēlreiz izejam cauri visam, ko zinām par Marku. Viņš esot kaut kāds uzņēmējs, kas pārdod savus nolaistos privātīpašumus, prasot par tiem nesamērīgu naudas summu, tomēr viņa blēdīgums ir jau piesaistījis pietiekami daudzus, lai uzskatītu, ka šis bizness plaukst uz zeļ.


Cilvēki nolaistās ēkas atjauno un atkopj aizaugušos dārzus, tādējādi dodot šiem īpašumiem otro elpu. Dažreiz Marks tos atpērk atpakaļ un tad vēlreiz pārdod par vēl lielāku cenu.
Esam aplūkojuši viņa bildes, kas gan nebija ļoti daudz pieejamas internetā. Visbiežāk viņam uz acīm ir saulesbrilles, kuras apgrūtina identitātes noteikšanu. Zinām, ka viņam ir tumši mati, un viņš ir druknas miesasbūves, 41 gadu vecs vīrietis.


Par meitu un sievu nekas nav minēts, tomēr Dženija parādīja arī viņa vienīgo zināmo atvasi Sāru, jo Mia vēlējusies ar meiteni sazināties. Viņa ir biedējoši līdzīga savam tēvam, tāpēc man automātiski gribas ienīst arī viņu. Patlaban nav iespējams noteikt, kur precīzi atrodas Sāra, jo viņa ir devusies brīvprātīgajā darbā uz Āfriku, vēloties aizbēgt no uzmācīgās civilizācijas.
Mēs atgriežamies atpakaļ pie Marka profilu, ko Dženija ir ieskicējusi blakus lappusē. Domīgi lūkojamies uz viņu, taču mani nepamet sajūta, ka esam palaiduši garām kaut ko patiešām nozīmīgu. Nevar būt, ka viņš pārdod savus īpašumus, un tādējādi ir atstājis gan savu e-pasta adresi, gan arī telefona numuru.


-Plāns ir tāds. - Meitene domīgi pabiksta ar zīmuli pa viņa seju, - Kad nosēdīsimies Kanādā, mums būs nepieciešama jauna SIM karte, lai izliktos par kārtējo muļķi, kas vēlas nopirkt viņa privātīpašumu. - Viņa saka pieklusinātā balsī.
-Bet, ja viņš nepārdos? - Apvaicājos, cerot izvērtēt visus iespējamos plusus un mīnusus.
-Piedāvāsim tad citu īpašumu. Viņam tādu ir vairāk nekā 10. Visi mazpazīstamās, nomaļās vietās. Iespējams, ka vienā no tiem tiek turēta arī Mia. - Viņa saka.
-Tu esi apķērīgāka nekā sākumā šķita. - Paķircinu savu misijas partneri, bet no viņas tikai izlaužas vārs smaids.


Pamostos no stjuartes balss, kas apsveic visus ar veiksmīgu nosēšanos lidostā. Izraušamies no savām vietām. Priecājos, ka mums ir tikai rokas bagāžas, lai gan nezinām, cik ilgam laikam ar tām pietiks.
Atkal iesēžamies taksī un mēģinam lauzītā kanādiešu mēlē nodiktēt Mias adresi. Šoferis īsti labi neorientējas angļu valodā, tāpēc parausta vien plecus, kad lūdzam nogādāt mūs vajadzīgajā adresē.
Beigu beigās parādu viņam telefonā nepieciešamo un viņš pasmaida. Mēs uzsākam braukt.
Dženija ir ļoti satraukta, bet es cenšos saglabāt vēsu prātu, ikreiz sev atkārtodams, ka mēs izglābsim Miu. Es nepieļaušu, lai viņai notiek kaut kas slikts.


Pēc kādām 15 minūtēm iebraucam rajonā, kur cieši viena otrai blakus slejas dažāda izmēra un krāsas privātmājas. Šoferis apstājas pie vienas no mājām ar brūnu žogu un kaut ko nomurmina savā valodā.
-Mēs esam klāt. - Saku Dženijai, lai gan viņa tāpat to jau ir pamanījusi.
Tad mēs izkāpjam ārā melnajā nakts tumsā. Māja grimst tumsā un tur nav redzamas nevienas dzīvības pazīmes.


Kad pagriežamies, taksometrs jau ir nozudis skatienam un mēs paliekam divi vien uz ielas.
Lieliski iesācies "ceļojums".

121 0 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

Nav tādas valodas kā kanādiešu, viņiem ir 2 valodas - angļu un franču, un jādomā, ka vairums taksistu brīvi bazarē abās.

Ja viņiem ir pieejamas Marka bildes no interneta, tad kā viņi var nezināt viņa identitāti? Pēc kādiem atslēgvārdiem viņi tās bildes meklēja? Respektīvi, ja Marks internetā ir pieejams ar feiku identitāti, kā viņi zin, ka tas Marks, un ja otrādi.

Kā viņi var nezināt Marka identitāti, ja viņi zin Sāras identitāti?

6 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

 emotion +

0 0 atbildēt
Kad būs nākamā nodaļa?😍😍😍😍😍
0 0 atbildēt

15. nodaļā Mia tipa atklāja Marka identitāti, īsi pirms viņa kopā ar Dženiju atrada Sāras kontaktus. Dženija ir aizmirsusi, ka Marku sauc Mariss Stenlijs? [saņēmos un tomēr pieķēros vēlreiz pārlasīt `no - līdz`]

0 0 atbildēt