6

 76  1

Vecais Lovo atkal bija aizsētējies pie sava ugunskura vigvama vidū. Viņa skatiens bija aizmaldījies tik tālu, ka neviens nespētu saprast, kur viņš savās domās klejo. Ja Lovo acis nebūtu vaļā, tad varētu domāt, ka viņš ir aizmidzis, kapēc bērni šoreiz negirbēja viņu traucēt. Visi apklusa un klausījās vien nebēdnīgo liesmiņu dancošnā pa ugunskura vidū sakrauto sveķaino malku. Te piepeši kāds no bērniem pamanīja koijotu, kurš bija piezadzies pie vigvama ieejas. Viņš pieskrēja pie Lovo un rādija viņam uz kojotu. Bet vecais Lovo vien pie sevis pasmaidīja un sāka stāstīt stāstu par kojotu, lai bērni nebītos.
Kad kāda indiāņu apmetne bija nonākusi grūtībās, tā sāka savās neveiksmēs vainot kojotus, kuri līdz šim nebija viņiem traucējusi. Kad kādam no indiāņiem salūza gorzs vai kāds cits darba rīks, tad viņš iztēlojās kādā krūmā redzam kojotu, kurš viņam atnesis šo neveiksmi. Kad kāds nebija savu vigvamu uz nakti kārtīgi aizdarījis un viņam kaut kas pazuda, tad atkal visi zināja vainot kojotus, kuri nevienam neredzot, indiāņiem no vigvamiem azinesa mantas. Nebija tālu tas brīdis, kad apmetnes indiāņi grasijās padzīt visus kojotus no vietas kurā viņi mitinājās. Par laimi apmetnes virsaitis laikus attapās un pateicis pārējiem indiāņiem, ka iet apmentnes teritorijas apgaitās, sāka sekot kojotiem. Viņš vēroja, kur kojoti iet un ko kojoti dara. Virsaitsis dienu no dienas sekoja kojotiem un pēc neilga laiciņa iemācijās atpazīt katru kojotu, pēc tā uzvedības un kažoka spīduma Saulē. Viņam jo īpaši iepatikās pats lielākais un veiklākais koijots, kapēc viņš to sāka pieradināt. Viņi skriedami ar kojotu caur mežu, sacentās veiklībā un drīz viens pie otra pierada. Bet virsaitim bija pienācis laiks doties atpakaļ uz savu apmetni, kapēc viņš ilgāk vairs nevarēja pavadīt vērojot kojotu dejas un izdarības. Viņš atvadijās no visiem kojotiem pie kuriem jau bija pieradis, bet veiklākais un lielākais kojots negribēja viņu pamest, kapēc viņš sekoja virsaitim atpakaļ uz apmetni. Kad virsaitis apmetnē pārradās ar kojotu sev līdzās visi pārējie no sākuma kurnēja. Bet kad pagāja kāds laiciņš, tad apmetnes indiāņi saprata, ka virsaiša līdzatvestais kojots dara viņiem labu, jo neļauj vairāk savā neizdarībā vainot kojotus, kuri palika mežā.

lasi, vērtē, komentē

Komentāri 6

0/2000
 2  0 atbildēt
Labs
 0  0 atbildēt

  

 0  0 atbildēt

Un morale ?

 0  0 atbildēt