local-stats-pixel

Life is not the Disney's world. 241

 215  1

Ļoti atvainojos, ka nākamā daļa ir tikai tagad.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-23/751227

Sēdēju pie virtuves galda, rokās turēju krūzi ar kumelīšu tēju. Lūkojos ārā pa logu, man šodien ir jādodas uz skolu un vecākus es nespēju pierunāt ne par Lūka dzīvošanu šeit, ne par palikšanu šodien mājās, lai laiku pavadītu ar Hariju. Kad tējas krūze bija tukša ieliku to izlietnē, paņēmu somu un devos uz skolu.

Manī valdīja nemiers, jo es nezināju ko sagaidīt no klasesbiedriem. Pirms Lūka atgriešanās es zināju, ko man gaidīt, bet tagad, kad Kristinas brālis ir atgriezie, viņas laime un balsts. Visvairāk es baidījos ko sacīs klasesbiedri, kad viņu uzzinās, ka Kristina ir mani pieņēmusi.

Iegāju skolas gaitenī, tas kā vienmēr bija piebāzts. Visapkārt bija skolēni, kuri bļaustījās, grūstījās un centās nokļūt, iegūt to ko vajadzēja viņiem par apkārtējiem nedomājot.

Skolēnu pūlis pašķīrās un pie manis skrēja Kristina. Viņa mani apskāva un apkārtējie apklusa, ko tādu viņi nebija gaidījuši. Meitene, kas tika apsmieta, grūstīta, morāli un fiziski nolikta, tagad bija populārās meitenes draudzene, jā tas noteikti visiem bija, kas neparasts.

Kristinas ieķērās manā elkonī un mēs devāmies uz stundu. Viņa palūkojās uz mani, viņa samirkšķināja savas acis.

- Tev šodien pie mums jānāk uz vakariņām.

Es to nevarēju ne šodien. Šodien bija pēdējā diena, kad šeit bija Harijs man tā bija jāizmanto.

- Tev ir kaut kas ieplānots? - Kristina ieraudzījusi manu minstināšanos sacīja.

- Jā.

- Kas? Ja drīkst zināt.

- Harijs, šeit šodien ir pēdējo dienu.

- Harijs no mūsu klase?

- Jā, tas pats.

- Labi, tad es sarunāšu ar vecākiem uz rītdienu.

- Paldies.

- Draudzenes jau tā dara.

Pēdējais teikums mani izsita no sliedēm. Draudzenes, šeit parādījās jēdziens, kura nozīme man vēl nav skaidra. Draudzene, tas ir kas tāds, kas man nekad nav bijis. Man bija tikai Harijs un Lūks, viņi abi aizbrauca un es paliku viena. Man nebija neviens ar ko dalīties savās jūtās.

Palūkojos uz Kristinu. Es viņai vēl ilgi nespēšu uzticēties, es spēšu viņu sev pielaist tuvāk ar laiku, manu stāstu viņa saņems ar laiku, jo es nevēlos iekrist lamatās, kuras ir meistarotas gadiem.

Kad iegājām klasē visi acu pāri pievērsās mums. Kristina apsēdās man blakus. Visu šo laiku viņa man bija kaut ko aizrautīgi stāstījusi, bet es nedzirdēju ne vārda, jo es centos izprast to, kas notiek manī. Es vairākus gadus cenšos izprast, kas manī notiek, kādas emocijas tur notiek, bet es nekad to nespēju izprast.

Manu dzīvi pat varētu salīdzināt ar labirintu. Tu ej, centies atrast izeju, bet vienmēr sastopies ar sienu. Garu, necaurredzamu sienu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-24/751966

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
IDEĀLI!!! emotion, Nevaru sagaidīt nākamo daļiņu!!!. emotion emotion emotion
 0  0 atbildēt