http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-219/762312
Gāja dienas un nedēļas, no slimnīcas jau labu laiku biju izrakstīta, bet tāpat no mājas netiku ārā, jo Miranda bija sākusi strādāt par manu medmāsiņu. Naktīs viņa gulēja manā istabā uz zemes, pa dienu negāja uz darbu, bija paņēmusi atvaļinājumu, jo es viņai esmu svarīga.
Bija nakts vidus, piecēlos sēdus gultā, palūkojusies pāri gultai, secināju, ka Miranda guļ, tāpēc izrāpos no gultas, cik vien klusi iespējams. Atvērusi skapi, no tā izņēmu garās bikses, biezāku džemperi, ap pleciem apmetu šalli un, atradusi melnas kedas, biju gatava doties. Paņēmusi telefonu un nedaudz naudas, devos nakts pastaigā. Man bija nepieciešams svaigs gaiss, Miranda, man to nemanot, bija atņēmusi.
Devos pa blāvi apgaismoto ceļu uz priekšu, es vēlējos tikt līdz savai vietai, tāls ceļš bija priekšā, bet tas bija tā vērts.
Ik pa laikam man garām pabrauca pāris mašīnu, tā izgaismojot uz īsu brīdi ceļu vēl labāk.
Nedaudz tālāk no manis pēc kādas stundas ceļa malā apstājas melns Fords. Manī notrīs bailes, ziņas bija pilnas, ka šajā pilsētā uzdarbojas noziedzinieki un maniaki. Sajūtot pazudušo smaržu un ieraugot biezo matu ērkuli, uz manām lūpām atplaukst smaids. Tas ir Liams.
- Sūzana?! – viņš ir tikpat pārsteigts kā es, un drīz viņa lūpas arī ir izveidojušas smaidu. – Kāp iekšā, es tevi aizvedīšu.
Pietuvojos viņa mašīnai, tajā iekāpjot, mani apņem siltums un es jūtos uzreiz labāk. Viņa roka uzguļas uz mana ceļa, es neiebilstu, kā to darītu citreiz, jo šoreiz tā ir sasodīti patīkama sajūta.
- Kur mēs dodamies?
- Brauc labu gabalu taisni un ceturtajā zemes ceļā griez iekšā. Tas būs pa labi. – sacīju.
Brauciens tika pavadīts klusējot, jau atkal mums nebija vajadzīgi vārdi, mēs spējām bez tiem iztikt. Liama seja izteiksme mainījās, kad atklāja, ka te nav neviena māja, tikai tukšs lauks. Es izlecu no mašīnas un apgūlos uz zemes. Man bija pietrūcis šis skats, man bija pietrūcis šis svaigais gaiss, kādu pilsētā neatrast. Liams apgūlās man blakus un savu roku aplika man ap pleciem, pieglaudos viņam tuvāk, man bija nepieciešams viņa siltums, nepieciešams viņa tuvums, šķiet, sirds bija uzvarējusi šajā cīņā.
Ap pieciem rītā mēs ieradāmies Liama dzīvoklī, tas atradās vistuvāk šai vietai, kuru, cerams, neviens cits nebija atklājis. Liams mani cieši apķer un piespiež pie sienas, mūsu lūpas savijas. Mans prāts kliedz, ka tas viss notiek par ātru, ka es viņu nemaz napazīstu, bet es viņu neapturu.
Mūsu drēbes aizlido katra uz savu pusi un mēs iegāžamies gultā.
Pamostos no rīta, cieši piespiedusies Liamam, viņa siltās rokas ir apvijušās ap manu vidukli, es jūtos šeit droši, visas raizes, bailes ir izzudušas gluži kā noslaucītas. Es nevēlos pamest šo vietu, bet zinu, ka Miranda ceļ traci manās mājās.
- Man būtu jādodas, pateiksi, kur ir vannasistaba? – Palūkojos uz Liamu un vaicāju, viņš negribot man norāda ceļu. Izrāpjos no gultas un, satinusies palagā, paņēmusi drēbes, es pazūdu aiz vannasistabas durvīm. Kad esmu iznākusi no vannasistabas, tajā ieiet Liams.
Sakārtojusi gultu un sākusi kārtot Liama samestās drēbes. Paceļu no grīdas Liama bikses, no kabatas kaut kas izkrīt un paripo zem gultas. Kad esmu satvērusi meklēto, no rokām izkrīt bikses, jostai atsitoties pret zemo. Vēroju pirkstos satvero laulības gredzenu, tas nokrīt uz biksēm. Kājās ātri uzvelku kedas un dodos prom no šejienes.
Man te vairāk nav ko darīt, es jau atkal esmu iekritusi slazdos, sapinusies ar nepariezo. Tas, ka viņš ir precējies, tas bija trieciens, tas bija pāri maniem spēkiem. Es nekad neesmu vēlējusies būt mīļākā un jaukt kādam ģimeni, es nevēlos būt rezerves plāns.
Tikusi līdz savām mājas durvīm, knapi tās atveru, nenokrītot turpat uz lieveņa. Miranda, izdzirdējusi manu atnākšanu, iznāk koridorī un pārtver mani.
- Es sevi ienīstu.
- Kas notika?
- Liams. Viņš ir precējies.
- Nāc. – zinu, ka Miranda gribēja jautāt simtiem jautājumu, bet ieslēdzās viņas loģika un viņai tagad svarīgi mani nomierināt.
Liams.
Mana guļamistaba ir tukša. Vienīgais, kas liecina, ka te ir bijusi Sūzana ir viņas smarža un nevīžigi nomestā šalle uz krēsla tā, ka puse mētājas uz zemes.
Pievēršot uzmanību pārējai istabai, es pamanu savas nomestās bikses. Uz tām glīti nokritis guļ mans laulības gredzens, Sūzana to bija atradusi un aizgājusi, atstājot mani vienu, neļaujot man neko paskaidrot.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-221/763047
Yay 
