Pēdējā laikā tāds kā slinkumiņš bija uznācis... Un arī biju aizņemta ar dāvanas gatavošanu, tāpēc piedodiet, ka tikai tagad ielieku nākošo daļu.
- Tev viss kārtībā? - es jautāju Betiņai, kad viņa beidzot bija beigusi vemt.
- Nē.. Tas ir, jā - viņa stostījās.
- Cik ilgi tu jau tā vemsties?
- Apmēram divas nedēļas - viņa nočukstēja.
- Kad tu domā teikt Oliveram?
- Es nezinu. Es tev varu uzticēt noslēpumu?
- Protams.
- Es pat neesmu īsti pārliecināta, ka tas ir viņa bērns - Elizabete izplūda asarās - Un es neesmu vēl gatava bērnam, es gribu pabeigt augstskolu, dzert līdz nesamaņai.
Es sēdēju atvērusi muti. Es neticēju savām ausīm. Vai tiešām Elizabete būtu krāpusi Oliveru?
- Apsoli viņam neteikt? Vismaz pagaidām? Es gribu to pateikt pati, ja nu viņš nav tēvs - viņa teica.
- Jā - es apstulbusi noteicu.
Es izgāju no vannas istabas, atstājot Elizabeti vienu.
- Kaut kas ne tā? - Olivers pienāca pie manis un jautāja.
- Nē, nē, viņa tikai iedzērusi vecu pienu, nekas traks - es sameloju.
- Tad labi - Olivers pasmaidīja - C'mon, Dārta, atbrīvojies, iedzer kaut ko - viņš pasniedza man glāzi ar nenosakāmas izcelsmes šķidrumu - Es redzu, ka Mārtiņam tu patīc.
- Ej tu galīgi, es netaisos ar viņu kaut kur ielaisties - es noburkšķēju un aizgāju uz otru istabas stūri.
Ar dzērienu, ko man iedeva Olivers, es aplēju puķi. Varbūt ne tas labākais šķidrums, ar ko viņu apliet. Ja nosprāgs - nosprāgs. Ko padarīsi, tāda ir dzīve.
Vakara gaitā es iepazinos ar dažiem jauniem cilvēkiem, bet tas nepalīdzēja no galvas izmest domu, ka Olivers varētu nebūt bērna tēvs. Bet solījumi ir jātur, lai arī cik ļoti viņus negribētos lauzt.
- Čau - pie manīm pienāca Mārtiņš - Kāpēc tu no manis izvairies?
- Tāpēc, ka tu man liecies kretīns.
- Tam ir iemesls? - viņš jautāja.
- Nē, tu vienkārši pēc tāda izskaties - es ļauni pasmaidīju - Uzredzēšanos.
- Pagaidi! Tu nemaz nedosi man iespēju izlabot iespaidu par mani?
- Nē, man nav tādas vēlmes - es gāju prom, bet viņš mani saķēra aiz rokas, un pavilka atpakaļ.
- Nu lūdzu - viņš uztaisīja kucēna acis.
- Nē.
- Bet...
- Nē - es paliku pie sava - Tagad atlaid mani, citādi es to roku nocirtīšu. Jā, tieši tā, man ir cirvis.
Viņš izskatījās iebiedēts. Labi, ļoti labi.
- Dārta, kāpēc tu atšuvi Mārtiņu? Viņš ir jauks džeks, un tu viņam ļoti patīc - Olivers jautāja.
- Oliver, es uz šejieni atbraucu, lai iegūtu labu izglītību, un varbūt vēlāk arī darbu.Bet ne mīlestības meklējumos. Es tādai jau sen vairs neticu - es nočukstēju.
