local-stats-pixel

Lietus dziesma *40

 39  0

Piedodiet ka tik ilgi nerakstīju.

Lūdzu rakstiet komentārus, kritiku, ieteikumus, vai jeb ko citu.

Paldies, un nu vairs neaizkavēšu jūs.

___________________________

-Ārij! - Stefa iespiedzās un apskāva mani.

-Stef, tu mani nožņaugsi!

-Labi, jau labi. - viņa mani negribīgi atlaida.

Un mās sākām iet uz skolas pusi.

-Ārij, tu dzirdēji ka mūsu klasē būs jauniņais? - Stefa sapņaini noteica.

-Nu un kā viņu sauc?

-Marks.

-Hah, no kurienes gan viņš ir?

-No blakus pilsētas.

-Nopietni, viņu no skolas izdzina vai kā?

-Beidz Ārij,viņa vārds nav tik briesmīgs! - viņa mani norāja.

-Labi, jau labi. - es noņurdēju.

Un tā runājot mēs tikām līdz mūsu lielajai, vecajai skolai.

Igājām klasē un sākām runāties ar citām meitenēm.

Noskanēja zvans un mēs sasēdāmies solos.

Pa durvīm iegāja kāds tumšmatains puisis.

-Tas ir jauniņais, Marks. -Skolotāja noteica un viņš ieņēma vietu kaut kur pēdējā solā.

Un stunda turpinājās tajā pašā garlaicīgajā tempā.

Stefai šodien bija jaiet pie zobuārsta tāpēc latviešu valodas stundā būs jāsēž vienai.

Iesēdos solā un gaidīju zvanu.

Pēkšņi man blakus apsēdās jauniņais.

-Čau. - viņš neveikli noteica.

-Sveiks. Kā patīk jaunā skola, klase?

-Ir jauki. Cik gadus tu jau te mācies.

-Šajā skolā?

-Jā.

-Deviņus.

-Vov. Es gan parasti pēc diviem gadiem mainu skolu.

-Kāpēc?

-Mammai tāds darbs.

-Un tētis?

-Viņš nomira no vēža, kad man bija divpadsmit.

-Ak atvaino, es negribēju es...

-Nekas,esmu pieradis. - Viņš neļāva man pabeigt.

Un tā šo stundu mēs vairs nepārmijām nevienu vārdu.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000