local-stats-pixel

Lietus dziesma *190

38 0

-Viņu nogalināja - nu jau viņš kliedza

-Tā ir tava vaina - un viņš man iecirta pļauku, vaigs sāka sūrstēt un droši vien jau palika sarkans.

-Bet neuztraucies, es atriebšos un tu man palīdzēsi. - to pateicis viņš pameta tumšo telpu. Kad viņš devās ārā es pamanīju kur ir durvis, pa tām izlauzās mazs gaismas stars kas sniedzās līdz pelēkai mazliet padrupušai tukšai sienai un tas man diez ko nepalīdzēja saprast kur es esmu.

Vai tiešām mana māte nogalināja Melāniju, marka māti. Vai arī vienkārši Marks ir psihopāts, par to es jau it kā esmu paspējusi pārliecināties.

Tā, Ārij nomierinies. Tevi droši vien jau meklē, mamma un Sofa būs pamanījušas ka manis nav. Jā, tieši tā! Sofa pamodīsies un ieraudzīs ka manis nav un tad kādam to pateiks, un tad kas...

Neviens taču nezina kur es esmu, pat es ne. Viņi mani var neatrast.

Un tā domājot es iespējams agri vai vēlu sajukšu prātā.

Man pašai būs jātiek prom no šejienes un tas jādara pēc iespējas ātrāk, jo Marks sāk mani biedēt.

Es sāku lēnām, dīvaini rāpojot pārvietojoties no vienas sienas uz nākamo.

Gandrīz visas bija tukšas, nu vismaz tik augstu cik es varēju tikt, jo celties vēl neuzdrošinājos.

Pie vienas sienas bij uz grīdas uzlikts matracis ar segu un spilvenu un vēl pie otras bija durvis.

Tās mani pašlaik piesasitīja vairāk nekā gulēšana. Durvis bija ar slēdzeni un es vis drīzāk nevarēšu tās atvērt, ja nu vienīgi tās aizmirst aizslēgt vai arī es dabūju atslēgu.

38 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000