-Railij, vai tu vari man paskaidrot, kas pie velna notiek? Ko tu te dari? – es nošņācos.
-Vēlāk. Tagad mums ir jāiet. Es visu zinu. Liams man visu izstāstīja, jo viens pats netika galā.
-Es nevaru. Ja Džeisons atgriezīsies un ieraudzīs, ka mani te nav.. - es nočukstu. Es noklusēju to, ka ne jau par sevi man ir bail. Man ir bail par Liamu. Man ir par to, ko Džeisons viņam var nodarīt.
Railija kādu brīdi uz mani stingri skatās.
-Džeisons neatgriezīsies. Nekad, - viņa asi nosaka. – Viņš tev vairs nekad nedarīs pāri. Mēs ar Liamu plānojam to visu, jau kopš viņš atgriezās.
-Bet es teicu, lai viņš liekas mierā, - es nomurminu. Mans puisis ir āmurgalva. Ja viņam kaut kas notiks, es viņu nogalināšu pati savām rokām.
-Ja tu domāji, ka viņš tev klausīs, tad tu Liamu nemaz nepazīsti. Lai tu tiktu no viņa vaļā, neiesaistot tevi, tika iesaistīti daudzi cilvēki. Neuztraucies, neviens nezina tavu noslēpumu, izņemot mani. Visi pārējie zina tikai savu daļu. Es tev visu paskaidrošu, bet tagad mums jāiet prom.
-Es neticu. Džeisonu nevar uzvarēt.
-Var un mēs to izdarījām. Eiva, tu esi brīva, viņš tevi vairs nevar kontrolēt, - meitene maigi nosaka un sniedzas pēc manas rokas, bet es atraujos. – Lūdzu, ejam. Es tev visu paskaidrošu.
Es neticīgi skatos uz meiteni. Es neticu, ka vīrietis, no kura bēgu visu dzīvi, varētu būt nolikts pie vietas. Ja es aiziešu un viņš atgriezīsies, man būs beigas. Izrādei, ka man viņa pietrūka un es viņu gaidīju, būs beigas. Un tad, kad viņš atradīs Liamu, arī viņam būs beigas. Es nevaru riskēt.
-Vai man nāksies pielietot vardarbību?
-Vari mēģināt, - es skābi nosaku. – Tu nebūtu pirmā.
Viņa nedaudz saraujas. – Vai tu uzticies Liamam?
Es pamāju ar galvu.
-Tad uzticies man, ka viņš visu nokārtos. Viņš nemūžam nepieļautu, ka viņa mūža mīlestība ciestu no cita vīrieša rokas. Eiva, tu to zini.
-Mūža mīlestība varbūt būtu teikts par skaļu, - es nomurminu, bet apdomāju Railijas vārdus. Liams teica, ka neviens nevar darīt pāri meitenēm. Jau par vienu zilumu, viņš bija gatavs to, kurš to izdarīja, piekaut. Liams mani neatstātu vienu pat tad, ja es lūgtos, lai viņš to dara.
Meitene savelk mutes kaktiņu smīnā, it kā tas, ka es apstrīdu viņas vārdus, ir muļķības.
-Labi, - es pieceļos, - ejam prom, bet tev man viss jāpaskaidro.
- Protams.
Mēs izejam no moteļa neviena neredzētas, jo vestibils ir tukšs. Railija mani aizved uz savu mašīnu.
-Viss būs labi, - Railija mani mierina.
Es ievelku dziļu elpu un iesēžos mašīnā. Railija iedarbina motoru un sāk braukt.
-Un tagad man vajag atbildes.
Nākamās piecpadsmit minūtes Railja man izstāsta visus viņu plānus. Viņa izstāsta to, cik cilvēku piedalījās, viņa izstāta, ko katrs darīja. Viņa izstāsta, ka tas viss bija pilnīgi droši. Kad es uztraucos, ka Liamam nebūs alibi, viņa saka, ka arī tas ir nokārtots. Kurts iečekojās viņa tēva biznesa kompānijā Liama vietā. Viņi padomāja par visu.
Mana galva griežas, un es nezinu, kā es jūtos. Es priecājos par to, ka Liams mani nepameta, bet es vēl joprojām baidos no Džeisona.
Es jūtu, ka meitene kļūst arvien nervozāka, jo visu laiku pārbauda savu telefonu.
-Viss kārtībā? – es jautāju.
- Cerams. Liamam bija man jādod ziņa, kā viss beidzās, bet viņš man nav rakstījis, - meitene nervozi bilst.
Mana sirds sāk dauzīties tik ātri, ka man šķiet, tā izlēks no krūtīm. Manā ķermenī viss sažņaudzas. Ja nu viņam kaut kas notika, jo viņš gribēja pasargāt mani? Ja nu Džeisons uzvarēja, un tagad dodas atpakaļ uz moteli?
-Railij..
-Tas nav iespējams. Visam bija jāsanāk. Neizdošanās faktors bija minimāls. Viņam viss ir kārtībā. – Man nav ne jausmas, vai viņa mierina mani, vai sevi. Man liekas, ka man sāksies panikas lēkme.
Tajā brīdī Railijas telefons iepīkstas. Es vēroju meitenes reakciju, kamēr viņa lasa īsziņu. Viņa paliek arvien bālāka un bālāka.
-Tas bija Kurts. Liams ir slimnīcā.
Visa mana pasaule apmet kūleni, un es nezinu, no kā man ir vairāk bail.
Šī nodaļa ir perfekta, tāpat kā visas pārējās, taču šobrīd es vairāk raizējos par gaidāmo turpinājumu. ❤😢
