Liams
Tajā pašā brīdī Džeisons tiek sagrābts un novilkts nost no manis.
Uzticamākie puiši no boksa zāles ir ieradušies. Tā nav viņu parastā nodarbošanās, bet es izstāstīju viņiem, ka šis vīrietis sit un pazemo kādu manu draudzeni, un viņi, tāpat kā es, boksa stundās ir mācīti aizstāvēt tos, kas nevar aizstāvēt sevi. Viņi ikdienā ir krietni puiši un piekrita man izpalīdzēt. Es nelepojos ar to, kas notiek tālāk, bet dažreiz vienkārši nav citas izvēles.
Viņi sasit Džeisonu, jo es pēc naža dūriena vairs neesmu īpaši labā formā. Es piespiežu roku pie brūces un taustos pēc Džeisona naža, jo uz tā ir manas asinis un es nevēlos atstāt pierādījumus, ka man ar to visu bija kaut kāds sakars.
Es to savācu un paskatos apkārt, vai manas asinis nav atrodamas vēl kaut kur. Par laimi, tās nav nekur uz zemes, jo viss sūcas manā džemperī.
Es redzu, ka Džeisons vairs nav tādā formā, lai kaut kur bēgtu un es lieku puišiem apstāties. Lai kā es gribētu redzēt, lai viņš mirst, par to, ko viņš nodarīja Eivai, es neesmu viņš. Es nenogalinu.
Es pieliecies viņam tuvāk un viņš saraujas, jo gaida nākamo sitienu. Tā vietā es tikai pieliecos viņam tuvāk un draudu.
-Ja tu vēl kādreiz piedursi kaut pirkstiņu Evijai, ja tu kādreiz uz viņu pat paskatīsies, tu par to samaksāsi ar kaut ko vairāk nekā dzīvību. Es tev sagādāšu tik briesmīgas beigas, ka pat velns raudās. Skaidrs?
Vīrietis pamāj ar galvu. Viņš ir asiņains un zilumains, varbūt viņam ir kāda salauzta riba, taču nopietnāku miesas bojājumu viņam nav. Tas ir labi, jo citādāk viņš nonāks slimnīcā nevis policijā.
Tagad ir jāparūpējas par to, lai man nebūtu jāpiepilda šie draudi. Puiši vīrieti aiznes nedaudz tālāk, lai, ja policija pārmeklētu vietu, kur viņš atrodas, nekur nebūtu neviena pierādījuma. Es pasakos puišiem un aizsūtu viņus prom.
Tikmēr es esmu piezvanījis policijai no vienreiz lietojamā telefona kā nejaušs garāmgājējs, ka esmu atradis piekautu vīrieti.
Es novietoju viņa pistoli, uz kuras ir viņa pirkstu nospiedumi, viņam blakus. Es nolieku blakus arī paciņu ar heroīnu, kurā ir tieši tik daudz heroīna, lai iesēdinātu viņu vismaz uz pieciem gadiem, ar labu tiesnesi, pat visu mūžu, kuru man sagādāja Klārks un viltotu ID karti ar viņa īsto vārdu, lai padarītu policijas darbu vieglāku, kuru man sagādāja Leitons. Karte bija vajadzīga, ja nu gadījumā viņam apdegumu dēļ būtu mainījušies pirkstu nospiedumi. Es samaksāju viņiem krietnu žūksni, lai abi turētu mutes ciet.
Ar Džeisona īsto vārdu pietiks, lai viņu iesēdinātu uz mūžu. Džeimss parakņājās policijas datu bāzē, un izrādās, ka viņš ir meklēts aizdomās par meitenes slepkavību.
Ja tā labi padomā, tad es tikai norādīju policistiem pareizo virzienu. Viņš pats sev izraka kapu, kad nogalināja to meiteni. Viņš dabūja, to ko sen bija pelnījis.
Tad es aizeju prom, bet ne tik tālu, lai neredzētu, kā policisti viņu savāc. Viņi savāc pistoli, heroīnu un rupji iestumj viņu mašīnā.
Mans darbs šeit it izdarīts. Vismaz pagaidām. Tālāk ir jāseko līdzi tam, kas ar Džeisonu notiks tālāk. Jo es nerimšos, ja viņam nepiespriedīs mūža ieslodzījumu. Eivas dēļ. Es gribu, lai viņa vienmēr justos droši un viņai nekad ne no kā nebūtu jābaidās.
Tālāk es piezvanu Kurtam, jo saprotu, ka kādu brīdi es Eivu vēl nesatikšu. Mana brūce sāk asiņot stiprāk un man vajag, lai viņš mani aizved uz slimnīcu.
