-Labi, viss meitenes es vairs nevaru!-Reds teica. Mēs iesmējāmies. Es nebiju nogurusi, vienkārši, man arī apnika.
-Beidz, Red! Mēs esam bijušas, tikai uz pārs veikaliem, neesi taču nīkulis!-Eve atbildēja un rotaļļīgi viņu iedunkāja.
-Tiešām, varbūt ieejam, kafejnīcā, paēst? Savādāk viņš nogurs, staigājot pa veikaliem, es arī tā neesmu radusi. Tu jau Eve esi pieradusi pie tā visa, es nē. Es starp citu, arī nepaēdu brokastis.-
-Jā, ejam ēst- Reds teica un apstājās- tikai, kur lai liekam maisus?-
-Hmm, ieliekam mašīnā. Māsa strādā netālu, tapēc mašīnai vajadzētu būt pie biroja. Kas tā par skaņu?-viņa nesaprata. Mēs ieklausijāmies un izrādās, man skalete vibrē.
-Laikam, kāds zvana..- es teicu un izņēmu skaleti no somas.- Nepazīstams numurs. Atbildēšu- es atbildēju- Jā?
-Labdien, Aleksandra, te Kārkliņa. Ceru, ka neiztraucēju.-dzirdēju viņas balsi. Apkārt viņai notika rosība.
-Labdien, Kārkliņas kundze! Nē, jūs neiztraucējāt.-
-Ļoti labi. Vēlējos pateikt, ka es jums nosūtīju ielūgumu uz balli un kleitu. Burtiski tikko, to izdarīju. Un protams atalgojumu jūs saņemsiet pēc balles.- viņa teica un izklausījās saviļņota- Jūsu ideja viennozīmīgi izvirzījās 1. vietā. Āāā, jā balle notiks rīt.-
-Atvainojiet, bet, es teicu, ka jūs ideju, varat izmantot par brīvu. Es nemaz netaisījos iet uz balli.-
-Jā, jūs teicāt, bet komiteja uzstāja. Varat tur vainot viņus.-
-Es protams piecājos un esmu pateicīga, bet man tas nav vajadzīgs.-
-Jūs varat ņemt līdz 1 viesi. Paldies, ka veltījāt laiku! Uzredzēšanos!-
-Bet..- es nevarēju turpināt, jo viņa pārtrauca sarunu.
-Kas zvanīja? Ejam!- Eve teica un sāka iet uz izejas pusi.
-Kārkliņas kundze. Viņa izmanto manu ideju savai ballei, atsūtīja ielūgumus uz balli un teica, ka es varu ņemt līdzi 1 viesi.-es teicu un pārdomāju viņas vārdus.
-Paga.... tu gribi teikt, ka tā ideja par masku balli un dekorācijām un visu ir tavējā? Nespēju noticēt, es par to dzirdēju no tēta, balle būšot vienreizēja! Es ar ģimeni arī tur būšu. Super!-
-Red, nāksi ar mani? Man esot kāds jāņem l...-es pagriezos un Reda tur nebija.-..līdzi.
-Kur tad viņš?-Eve jautāja un pacēla skatienu. Viņa paskatījās uz Eleonoras biroju un es sekoju viņas skatienam, mēs redzējām, ka Reds tur ieiet. Mēs piegājām pie mašīnas un gaidījām Redu. Viņš šeit bija atstājis maisiņus. Es jutu, ka kāds pieskaras manam plecam un es automātiski izņēmu dunci no somas, kas bija vaļā. Es pagrūdu nost Evi un pagriezos.
-Mieru, mieru, es tikai gribēju pateikt, ka jums izkrita skalete.-to teica kāds puisis. Viņš man to pasniedza. Es nokaunējos.-Paldies un es ļoti atvainojos. -es teicu un atskārtu, ka tas ir pusis ap 16. Viņš ir brunets. Viņam ir iedegusi āda un brūnīgas acis. Es pieliecos pie Eves- Piedod, arī tu, tu taču zini, ka tas nebija tīšām.
Puisis izskatījās patīkami pārsteigts-Tad nu gan reakcija! Neko tādu vēl nebiju redzējis un vēl jo vairāk no meitenes-puisis teica un es atskārtu, ka man joprojām rokās ir duncis. Es ātri to ieliku somā.
-Skaidrs. Mani sauc Aleksa un tā ir Eve.-es teicu un viņš paspieda mums abām rokas.-Skaisti vārdi skaistām meitenēm. Mani sauc Roberts.-puisis teica un ielika rokas kabatās. izskatījās, ka Evei viņš patika.-Priecājos iepazīties!-Eve teica un uzsmaidīja Robertam. Roberts viņai atsmaidīja.
-Robi, kur tu paliec, es taisos...- kāds teica un es atpazinu Elvja balsi.- Čau, meitenes, ko tad jūs te?-viņš teica un apskāva Evi un mani, bet man vēl iedeva buču uz vaiga.
-Čau, Elvi, nolēmām pastaigāt pa veikaliem.-Eve atbildēja un vel ko gribēja teikt, bet pienāca Reds.
-Čau, Elvi un Robi..?-viņš teica un jautājoši uz viņu paskatījās.
-Robis atbrauca ciemos ar mani pie krustmātes uz ciemu.-viņš teica un Reds ar abiem sarokojās.-Skaidrs. Es dabūju atslēgas.-viņš paņēma pārs maisus un puiši arī.Kad mantas bija ieliktas Reds teica- Mēs taisāmies iet uz kafeijnīcu, nāksat ar mums?
