local-stats-pixel

Ledus Karaliene (15)8

 295  0

-Ar, ko sāksim?- Kristofers lietišķi pajautāja.

-Es aplikšu tev kājas apkārt, tu turēsi manas kājas, stāvēsi taisni kamēr es taisīšu presītes.- Kristofers pamāja ar galvu. Serēna uzleca viņa virsū un stingri aplika kājas ap vidukli. Kristofers palika rokas viņai zem ceļiem. Serēna atliecās atpakaļ, ka viņa ar galvu gandrīz pieskārās zemei. Viņa aizlika rokas aiz galvas un sāka vilkt sevi augšā. Galvenais spēks ir kājās, jo tās tur visu tagad. Katru reizi, kad Serēna sevu no jauna uzvilka augšā. Viņas skatiens sastapās ar Kristofera skatienu.

-Vēl vien reiz.- Kristofers viņu mudināja. Serēna uzvilkās kopā desmit reizes un ar Kristofera mudinājumu, vēl trīs reizes. Tad Kristofers atlaida viņu. Serēna pieturoties pie viņa pleciem noleca zemē.

-Tas bija labi. Nākošo paņemsim atspiešanos, bet ne tadu kātu iedomājies.- Kristofers nogūlās zemēs un ar rokās atbalstījās pret grīdu.

-Tagad uzliec man rokas uz potītēm un kājas uz pleciem.- Serēna izdarīja, kā Kristofers lika.

-Es atspiežos vienu reizi,, kad esmu iztaisonnojies, tad tu.- Serēnai tas likās jautri. Viņiem abiem ir jānotur līdzsvars. Kristoferam, lai viņš nepaslīdētu un Serēna nenokristu. Protams viņai jau netraumētos, bet ko var zināt. Kristoferam, bija to darīt mazliet grūtāk, jo viņam tomer ir jānotur Serēnas svars. Kopā viņi abi astpiedās katrs astoņas reizes.

-Ko varētu nākamo?- Kristofers pajautāja.

-Mes uz maiņām, te izdomāsim vingrinājumus?- Serēna piegāja pie hantelēm un paņēma divas sešu kilogramus smagas hanteles. Abi kopā trenējās puss otru stundu. Visu vingrinājumus viņi darīja kopā. Serēna nesaprata vai viņa ir tikusi tuvāk Kristoferam, vai nē. Bet vēl ir priekšā vakariņas. Tas ir jaizdara pēc iespēja ātrāk. Viņai ir jāliek lietā viss savs šarms. Jācenšās mazak strīdēties. Serēna izgāja no dušas un aptina sev dvieli apkārt. Kristofers nekur nebija. Viņa apsēdās pie spoguļa un atglauda matus. Viņa paskatījās uz sevīm. Vienu brīdi, Serēnai likās, ka viņa ir kļuvusi vājāka. Bet tas bija tikai mirkļa vājums. To redzēja tikai Kristofers. Viņa murgoja reti, bet kad tie atgriezās. Serēna nespēja atapties no murgiem. Viņa ienīda tos brīžus. Viņa tik ļoti vēlētos, kādu dienu aizmirst visu. Visu savu pagātni. Visu, kas viņu saista ar pagātni. Bet tas nav iespējams. Murgi vienmēr atgādinās savu. Viņa atcerējās, ka lēnem sāka iznīcināt savu bioloģisko tēvu. Viņa vēlējās viņam atriebties. Serēna to arī izdarīja lēni. Lai viņš zaudētu visu, ko ir ieguvis. Visu savu uzņēmumu, lielo māju. Tagad viņš ir maza uzņēmuma direktors un pelna smieklīgu naudu. Viņa izdarīja ta, lai viņa uzņēmums ar katru mēnesi zaudē. Katru mēnesi kaut kas nogāja greizi. Naudas pārskaitījumi, preces pārvadāšasnas. Neviens vairs nevēlējas noslēgt līgumu ar viņu. Daudzi lauza savus līgumus. Pec pusgada viņa uzņēmums bankrotēja. Viņš vairs nespēja uzturēt māju. Un pārcēlās uz pusi mazāku māju. Viņi vairs nevarēja, dzīvot pārticīgi. Serēna zināja cik svarīgs viņam ir uzņēmums. Tapēc viņa atņēma viņam visu dārgāko, viņa uzņēmumu. Kurā viņš bija ieguldījis visu. Tā pat, kā viņš atņēma viņai visu ģimeni. Pašu dārgako, viņas māti. Pectam viņu pameta arī Viktorija, viņa otrā sieva. Sieviete, kas izpostīja visu. Bet serēna viņai nelika mieru. Kad viņa sāka sajieties ar citu bagātnieku. Viņa izdarīja tā, lai viņu vienmēr pamet tieši pie altāra. Kad bija pienākusi kāzu diena. Kāzas tika atceltas, jo visi uzzināja kāda viņa ir patiesībā. Serēna sajutās tik labi, kad varēja to izdarīt. Iznīcināt viņas dzīvi. Kā to izdarīja viņa ar Serēnas ģimeni un pagātni.

-Kal plānus par pasaules pārņemšanu?- Kristofers uzlika rokas viņai uz pleciem un apsēdās blakus uz krēsla. Viņa pagrieza galvu un paskatījās uz Kristoferu.

-Tu atklāji manus ļaunos nodomus.- Viņa valdzinoši pasmaidīja viņam. Serēnai ir jāizmanto jebkurš brīdis, lai iekarotu viņa sirdi. Un tad to salauztu. Viņa lēni paliecās uz priekšu, un noskūpstīja Kristofera lūpas. Viņš atbildēja skūpstam, bet tad stingri sagrāba viņas plecus.

-Es zinu, ko tu dari.- Viņš uzreiz iesaucās. Serēna juta, ka sirds sāk sisties straujāk.

-Tavas acis vienā brīdi tās ir naidīgas, bet otrā brīdi skatās uz mani ar apbrīnu. Tu mani ienīsti, bet tanī pašā laikā guli ar mani un centies pavedināt.- Viņš skatījas ar augstprātīgu skatienu. Serēnai tas nepatika. Nepatika viņa teksts.

-Ko skaties ar tik nedrošu skatienu? Ja tu domā, ka spēsi mani ietekmēt, tad tas nenotiks. Karalien, es izkausēšu tavu ledu. Darīšu visu, lai tu man pakļautos. Bet es tev kaut ko pateikšu. Es ienīstu mīlestību, mīlestība ir kuce. Es tai neticu.- Viņi skatījās viens otram acīs. Kristofera teksts izsita viņu no sliedēm. Viņš ir gudrākas neķa viņai likās.

-Ja tu domā, ka spēsi mani pakļaut, tad maldies es nepakļaujos nevienam.- Kad viņa to bija izteikusi. Kristofers viņu piekļāva klāt un sāka ar varu un spēku skūpstīt. Viņa cnetās atrauties, bet tas beidzās ar to, kad abi nogāzās uz zemes. No sākuma viņa ir virsū Kristoferam. Bet viņš veikli apgriezās. Tā, kad Serēna ir zem viņa. Kristofers viņu sagūstija ar savu augumu. kad viņa nespēja pakustēties. Vienalga, kā viņa pretotos beigās viņa vienmēr padevās viņa skūpstiem un glāstiem. Tie pārņēma viņu savā varā. Viņai par to nebija varu. Tas viņu vienmēr biedēja.

Pievienotie video



Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000
12 avatars12

Jopcik popcik, atdod man nākamo daļu! emotion emotion

 1  0 atbildēt

SUPER !emotion

 0  0 atbildēt
Perfekti
 0  0 atbildēt

nākošo

 0  0 atbildēt