http://spoki.tvnet.lv/literatura/Learning-to-dance-in-the-rain-2/735481
-Aiziet, Kvinna, paskaties uz Brendonu,- nosaku, norādot meitenei uz puisi, kurš uz grīdas taisa špagatu. –Ja jau viņš var izdarīt to, tad tu vari nostāvēt uz pirkstgaliem ar taisnu muguru un zodu paceltu augstu gaisā,- saku un ar pirkstiem paceļu meitenes zodu augstāk, ejot viņai apkārt, pasitu arī pa muguru, līdz viņa stāv gandrīz perfekti. –Tagad tikai pacelies uz pirkstu galiem,- klusi saku.
-Kā jūs ko tādu varat paciest?- viņa jautā un es viegli pasmaidu.
-Tas nav nemaz tik viegli,- atbildu. –Bet jums ir jāpacenšas, jo rīt centīsimies arī mēs,- saku.
-Kā jums te iet, Santana?- Freijas kundze ienāk zālē un jautā.
-Diezgan labi, kundze,- atbildu, norādot uz visiem. –Viņi ātri mācās,- piebilstu. Sieviete pamāj ar galvu un pievēršas Kvinnai.
-Kā tev patīk puantes?- viņa jautā.
-Nekad nesapratīšu kā viņās var padejot,- meitene atbild, apsēžas uz zemes un norauj no kājām abas puantes un es pat dzirdēju, kā tur kaut kas ieplīst, bet ilgi par to nedomāju, zinādama, ka mums šeit ir vēl tādu simtiem.
-Šādi,- nosaku, paceļos pirkstgalos un sāku griezties ap savu asi pa visu zāli, un apstājos tikai tad, kad gandrīz notriecu no kājām Denjelu. –Piedod,- atvainojos.
-Vienalga,- viņš nobubina un paiet man garām.
-Nu labi,- nomurminu. –Šodien beidzam,- iesaucos un noklausos kā visi sāk bļaut. Paņemu ūdens pudeli, atskrūvēju to un padzeros dažus malkus. –Megana, ķer,- uzsaucu meitenei un pametu ūdens pudeli viņai.
Pārģērbjos, paņemu savu somu un eju ārā no zāles, lai dotos mājās, juzdama nogurumu pēc garās dienas akadēmijā. Izvelku no somas telefonu, uzspiežu tēva numuru un pielieku klausuli pie auss, bet viņš neatbild. Mēģinu vēlreiz, bet nekādas atbildes. Padodos un uzzvanu mammai, bet arī viņa necēla. Padevos un sāku iet mājās ar kājām.
Kājas sāp, bet beidzot esmu pieveikusi to gaisa gabalu un stāvu mājas priekšā, gatava slēgt vaļā durvis un ieiet iekšā, kad no mājas iekšpuses tās vaļā atrauj kāda blondīne un nicīgi uz manis lūr. Viņas mati ir izspūruši, lūpas sarkanas un lielas, krekliņš noslīdējis daudz par zemu, atklājot viņas krūtis un es saprotu, ka tā ir kāda no mana brāļa meitenēm.
-Ko tu šeit dari, sīkā?- viņa man uzšņāc.
-Es tev varētu jautāt to pašu,- atbildu un cenšos paspraukties viņai garām, lai varētu tikt savās mājās.
-Nē, nē, garām netiksi, kamēr nepateiksi, ko te meklē,- viņa man uzšņāc.
-Esmu Santana, Dilana māsa,- iepazīstinu ar sevi. –Un tagad, ja neiebilsti, es vēlētos tikt uz savu istabu atpūsties pēc garās dienas akadēmijā,- nosaku, bet blondā neliekas pārliecināta un mani garām nelaiž.
-Čirka,- Dilana prieka pilnā balss izskan aiz meitenes un viņa pagriežas.
-Čau, dillīt, šī blondīne mani nelaiž iekšā,- nosaku.
-Šarlote, kāpēc tu nelaid iekšā manu māsu? Šī ir viņas māja, ne tava,- Dilans norūc. Nabaga meitene nobijusies paiet malā un ielaiž mani mājā, bet pati aizlaidās pirms paspēju pat pateikt paldies. Dilans pienāk pie manis un cieši apskauj.
-Jā, man arī tevis pietrūka, dillīt, bet ir pagājis tikai mēnesis,- nobubinu.
-Tikai?- puisis jautā un atlaiž mani. –Tu nojūgusies esi? Vesels mēnesis ir pagājis, kopš pēdējo reizi tevi satiku, bet izklausās, ka tev ir vienalga par mani un es varu pazust uz desmit gadiem un tu pat to nepamanīsi,- Dilans aizsvilies saka.
-Piedod,- nomurminu un apskauju brāli. Viņš nopūšas un apliek rokas man cieši apkārt.
-Santana, tu esi vienīgais cilvēks šajā ģimenē, kas vēl par mani interesējas, es nevēlos, lai arī tu to pārtrauc, tāpat kā mamma un tētis,- brālis klusi nosaka. –Atceries? Vienmēr kopā, lai vai kas,- viņš piebilst un es viegli pamāju ar galvu. –Mīlu tevi, čirka,- Dilans nomurmina.
-Es tevi arī, dillīt,- atbildu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Learning-to-dance-in-the-rain-4/736883
