Sveiciens spokiem. Pēc ļoti ilgiem laikiem,atkal ievietoju savu gara darbu. Jā,zinu stāv puspabeigts literārais stāsts,kuru noteikti arī ar laiku pabeigšu,nav diemžēl tā bŗīvā laika tik daudz cik gribētos,arī brīžam motivācijas trūkums, bet nu iepriecināšu literatūŗas un dzejas cienītājus ar savdabīgu dzejoli,kurš robežojās starp vieglu hip hopa tekstu,balto dzejoli vai prastu dzejoli. Kam līdzīgāk ,lai vērtējas pašiem.
Lauz bruņas
Ir lietas,
Kas neļauj izkustēt no vietas,
Prāts nespēj aptvert,
Ar svariem to neizsvērt,
Kad sirds sāp,
Un asaras nāk,
Bet sirds nav potīte ko apsiet,
Sirds nav sveces liesma,kas dziest,
Tas ir kas īpašs,
Ko sargāt vajag,
Tā varbūt ir paranoja,
Kad tev sķiet,ka kāds ļaunu gribēja un
Aizvainoja,
Bet apdomā,
Vai tiešam tas kādam bija padomā.
Apdomā,
Vai neesi ieslēdzies par daudz četrās sienās,
Kur pavadi visas naktis un dienas,
Apdomā,
Vai neesi uzaudzējis bruņas pārāk biezas,
Kuras vienīgās rievas,
Priekš acīm,lai ko redzēt spēj,
Bet tāš turi pievērtas,
Un apkārtējās domas tiek paslēptas,
Jo neredzi,kas
Notiek priekšā,
Nedzirdi,
Kad tevi pasauc,lai panāc uz mirkli,
Nesajūti,
Tos maigos pieskārienos
Jūti tikai naidu un bailes,
Trīci ,kad dzirdi kādu runājam,
Jo pieķer sevi tikai par negatīvo domājam.
Atver acis aiz tavām bruņām,slēpjās skaista pasaule.
Atver acis un pielaid citus sev tuvāk.
Ļauj citiem ar tevi klusāk,
Sadzirdi to balsis,
Un ieklausies,
Saproti,ka ne visi ir ļauni,
Saproti,
Ka jāiziet ārpus savām bruņām,
Lai spētu uztvert,
To kas pasaulē notiek.
Saproti to,ka bruņas tevi nesargā no vislielākā ļaunuma-
Bailēm un naida,
Kas paša sirdī mīt.
To ārstēt var tikai drosme atvērties,
Tuviem cilvēkiem kļūdās atzīties,
Bet nebaidies,
Tie tev palīdzēs,
Ja spēji sevī patverties, neesi vājš,
Jo tam vajag drosmi,
Bet ar drosmi un slēpšanos vien nepetieks,
Ja vēlies dzīvot ilgi un laimīgi,
Jo kā lai dzīvo laimīgi,
Ja esi viens un nesaprasts,
Visu laiku pārprasts,
Bet neļauj ne citiem saprast,
Ne pats paej pretī
Un saki –
Zini šitas nav ,kā
Es tomēr vēlējos.
Dod iespējas citiem,
Parādīt,ka
Tu esi svarīgs,
Ka neliecies maziņs un niecīgs,
Pārlauz savas bruņas
Un lien laukā dvēselīte mazā,
Dod iespēju citiem sevi sargāt,
Dod iespēju sev iepazīt pasauli un kļūt laimīgam.
