Lūk astotā daļiņa :)
Es atmodos tumšā istabā, kāds stāvēja pie durvīm. Es šo cilvēku neatpazinu. Cik sapratu tā bija meitene.
-Viņa pamodās.- meitene sacīja. Pēkšņi pa durvīm ienāca sieviete, kurai varētu būt pāri 30gadiem. Viņai bija zilas acis un taisni blondi mati.
-Vai ar tevi viss kārtībā? Es esmu Skārleta. Šīs nometnes dibinātāja.- sieviete sacīja.
-Sveiki, jā, viss ir labi. Mani sauc Millija. Kas ir šī par nometni? Un kā es te nokļuvu? Vai man nebija jābūt mirušai?- jautāju Skārletai.
-Mēs esam tādi kā tu un tavs draugs Maikls. Šeit tevi atveda Maikls ar Rodžeru, nebūtu viņu tad tu te nesēdētu. Kāds ir tavs gara dzīvnieks?- sieviete jautāja.
-Kas bija tie vilki, kuri man uzbruka? Es nezinu laikam jau lapsa.- atbildēju.
-No viņiem ir jābaidās, viņi nogalina!- sieviete paskaidroja- Jauki mums ir vēl viena lapsa.-
-Kāpēc viņi nogalina?- jautāju, bet neviens man neatbildēja. Pēc brīža no istabas izgāja sieviete ar jauno meiteni. Bet pa durvīm ienāca Maikls ar kādu puisi. Es viņu atpazinu tas bija viņa klasesbiedrs. Puisim bija brūnas acis un brūni nevīžīgi mati.
-Šis ir Rodžers.- Maikls sacīja.
-Sveika lapsa.- Rodžers sacīja.
-Sveiks! Paldies....Bet...Kā jūs mani izglābāt?- jautāju puišiem.
-Nu es ar Rodžeru izgājām vakara apgaitā, es izdzirdēju tevi un steidzos turp. Un tā kā Rodžers ir lācis tas nebija nemaz tik grūti.- Maiks skaidroja.
-Paldies, bet kāpēc es nevarēju pārvērsties?- jautāju puišiem.
-Tu vēl esi jauniņā, tu nogursti ātrāk. Tev nepietika spēka.- Rodžers atbildēja.
-Ah...- atbildeju. Rodžers izgāja no istabas.
-Ar tevi viss kārtībā?-Maiks jautāja.
-Jā, bet pateicoties tev.- sacīju un apskāvu Maiku.
-Jā, labi. Vai jūties jau labāk?- Maiks jautāja.
-Jā, vai es varu iet mājās?- jautāju puisim.
-Nu tad ejam uz tavām mājām!- Maiks sacīja.
-Bet tu mani pavadīsi?- jautāju puisim.
-Sarunāts- Maiks sacīja. Man bija jāiet apmēram kilometrs, kamēr nokļuvu mājās.
-Paldies!- sacīju Maikam, kamēru viņu cieši apskāvu.
Pēc tam devos gulēt.
No manis ++