http://spoki.tvnet.lv/literatura/Laikam-laiks-mainities-26/703392
L-Ko?
A-To ko dzirdēji.
L-Bet tad ko pārmet?
A-Es atvainojos. Es pārklausījos? Tu vēl atļaujies man kaut ko di#st virsū? /es tiešām biju sašutusi/
L-Kas?
A-Nekas. Laimīgu taciņu!
Es pagriezu muguru, un lēnā garā devos mājās.
To tektu : ,,laimīgu taciņu'' teicu arī Enriko, kad izšķīrāmies.
Beidzot es sajutos savā ādā. Es mebiju mīksta un trausla. Es pat pasmējos. Man bija viss vienalga. Man tagad ir tikai jāsatiek Zeins, un jālūdz piedošana.
Es paņēmu telefonu un zvanīju Zeinam.
Z-Nu, skaistulīt, kas noticis? Vai tad tev nav randiņš ar savu puisi? /smajoties noteica./
A-Mēs izsķīrāmies, un es tikai tagad sapratu, ka Luisa brālis ir Sofijas bijušais.
Z-Kāds bijušais.
A-Ai, viens oficiants. Un tu neesi pārsteigts par to, ka mēs izšķīrāmies?
Z-Nu, ja tu neraydi, tad jau viss labi. Un tas man dod lielākas cerības uz tavu sirdi.
A-Cerībām nav jābūt!
Z-Kā to saprast?
A-Esi jau tur iekšā un aizņem daudz vietas! /smaodot atteicu./
Z-Ko?
A-Es mīlu tevi!
Z-Es tevi vairāk!
A-Ahh. Labi. Man jāiet. Vēlāk sazvanīsimies?
Z-Bet protams, lācīt!
A-Lācīt?
Z-Jā, tagad būsi mans lācītis..
A-Labi! /plati pasmaidīju./
Es ieliku telefonu kabatā un ieskrēju mājās.
A-Jums bija taisnība! /noteicu pa visu māju./
M-Par ko?
A-Par Luisu. Viņš ir kretīns. Bet tagad tas mani neinteresē. Esmu laimīga bez viņa! /lidinājos pa mākoņiem./
M-Zeins?
A-Aha.
M-NU malači! /smaida./
Un tikai tagad es pamanīju, ka viņai rokās ir mazulis. Es pieskrēju pie mammas un sabučoju mazuli. Viņš pasmaidīja un man palika silti ap sirsniņu.
Pirms gāju uz savu istabu, samīļoju un sabučoju visus mājieniekus. Viņi pat nenojauš cik laimīga esmu..
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Laikam-laiks-mainities-27/703583
