Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
36
Tad nu devāmies abas pie Jura. Lēnu garu, nekur nesteidzoties, baudījām silto jūnija vakaru. Pēkšņi Gabriela pagriezās pret mani:"Klau! Gandrīz aizmirsu. Nākammēnes tak ir mana pilngadība! Tad nu gribēju jautāt, vai varam svinības uzbliezt pie tevis? Es savā mājā negribu, jo tad tur būs arī vecāki un tas nav tas. A pie tevis vismaz nebūs neviens uz vakts. Ko saki? Lūdzu, lūdzu?" Viņa paskatās uz mani ar lielām suņa acīm. " Ehh, nu ko lai dara ar tevi. Tad tā būs mana dāvana tev. Nezinu, kas nākammēnes būs ar algu, par cik šomēnes Jāņu dēļ izkrīt dažas darba dienas. " " Okey. Tu taču zini, ka man nekādas dāvanas nevajag. Tikai pašus labākos cilvēkus apkārt. Tad man drīzumā jāizdomā viss un jāaizsūta ielūgumi visiem. " " Ko aicināsi? Ronaldu vai Maratu? " " Beidz, Karīna! " Gabriela, kad bijām maziņas, nemācēja izrunāt manu vārdu, tad nu mazliet saīsināja to." Ronalds ir pagātnē. Es sapratu, ka viņš ar mani neko nevēlas. Bet arī ar Maratu es negribu neko vairāk par draudzību. Viņš man ir kā brālis. " Nobolu acis." Kā tad, ka brālis. Zini, ka ar brāļiem nelaizās tā kā jūs to darījāt viņa izlaiduma ballē?" "Tad es biju iereibusi un gribēju, lai Ronalds paliek greizsirdīgs." "Un palika?" veltu viņai divdomīgu skatienu, jo mēs abas zinām, ka no tās balles viņa aizgāja mājās tieši ar Ronaldu. "Ak, jā, pēc tam man kaut ko skaloja smadzenes. Bet kādas gan viņam ir tiesības man kaut ko pārmest. Mēs taču neesam kopā." "Tieši tā, Gabij. Jūs neesat un nebūsiet kopā. Es tev saku to kā draudzene. Nu nav viņš tevī tā ieinteresēts, kā tu gribi domāt. Sieviete, nolaidies uz zemes un beidz sapņot!" "Es zinu, bet ko lai dara, ja man pie viņa velk?" Šķiet, ka Gabriela ir tuvu asarām. "Ee, mazā. Vot raudāt tāda kretīna dēļ gan nevajag. Noslauki puņķus un galvu augšā, ne viens vien vēl tev pēc viņa nāks." Redzēju, kā Gabriela cenšas sasparoties, jo īpaši tāpēc, ka bijām jau atnākušas līdz Jura mājai. Pie vārtiem vēl abas saskatījāmies:"Nu tad lai sākas jautrība!" Iesaucos, un abas smiedamās devāmies iekšā sētā un devāmies trokšņu virzienā. "Ooo, skat, dārgās dāmas arī beidzot pagodinājušas mūs ar savu klātbūtni!" Marats, jau manāmi iereibis, nāca mūs sagaidīt. "Labs nāk ar gaidīšanu," noteicu, vērojot, kā Marats apskauj Gabrielu. Novērsos no viņiem, lai papētītu, kas tad vēl mūsu kompānijā šodien ir. Juris ar Reini stāvēja pie grila, abi pameta man ar roku. Jānis un Aivis kaut ko cītīgi runājās, un viņu draudzenes sēdēja zālē zem ābeles un kaut ko jautri čaloja. Piegāju apsveicināties ar puišiem, pamāju ar galvu meitenēm un gaidīju, kad Gabriela atcerēsies par manu eksistenci. Tur jau viņa nāca. "Ņem, Marats mums sidriņu atnesa." Viņa pasniedz man pudeli. Saskandinām un iedzeram. "Ak, pareizi, Juri, man tak arī ir kaut kas galdā liekams!" Atceros par visiem našķiem, ko atnesu un ar somu devos pie Jura. "Oo, super, Karo. Tūlīt ieiesim ar Reini pakaļ galdam, un tad būsi tik laipna, uzbursi pieklājīgu galdu?" Viņš man velta žilbinošu smaidu. "Jā, protams," atbildu ar smaidu un pieskatu grilu, kamēr viņi aiziet pēc galda. Jūtu, ka kāds man pienāk klāt. Pagriezos, Aivis. "Čau, Karolīna, kā tad iet?" "Čau, čau. Kā tad var iet. Tik strādāju un brīvdienās atpūšos." "Mjā, ko vajag, to vajag. Es jau ar braukāju tēvam līdzi un palīdzu objektā, kaut kā tā mašīna jāuztur. Pīpēsi?" Piekrītoši pamāju ar galvu. Viņš izvelk smēķus un aizdedzina man cigareti. "Ko pa Jāņiem plāno darīt?" "Šķiet, ka abas ar Gabrielu brauksim uz Rīgu pie vienas viņas pazīstamās patuset." "Nu skaidrs, skaidrs. Nu ja jums kādi plāni pajūk, dod ziņu, kaut ko sadomās. Elīza nākamnedēļ brauks uz savām mājām prom, tad man papardes ziedu nebūs, ar ko meklēt." "Nu beidz, pameklēs vēlāk." Iesmejos. "Ak, Karolīna, kad tu vienreiz beigsi lauzties?" "Izbeidz. Tepat sēž tava draudzene. Lauzīšos kaut vai tik ilgi, cik ilgi tu būsi attiecībās." "Beidz, viņa tak neuzzinās!" "Man vienalga. Man Elīza patīk, un pēc kaut kā tāda es nespēšu viņai acīs paskatīties. Aizmirsti un atslābsti." "Labi, labi, nebļauj. Ja pārdomā, dod ziņu." Pagriezos pret viņu un biju gatava viņam iesist, bet viņš iesmējās un devās pie Elīzas. Tipiski viņam, koļās ar citu, bet tēlo Elīzai uzticīgu. Nopūšos un pievēršos atkal grilam. Skaļi bļaustīdamies, Juris ar Reini nes ārā galdu un noliek zem nojumes. " Nu tā, galds iznests, tagad tu, Karo, vari nākt un darboties. Traukus mana sīkā māsa tūlīt iznesīs." Dodos pie galda un sāku izkārtot visu produktus. Pēc brīža Jura māsa iznesa traukus un saklāju visu, kā pienākas. Biju pieliekusies pie maisiņa, kad jutu, ka kāds uzliek rokas man uz gurniem. Ātri iztaisnojos un palūkojos, kurš tas ir. Reinis. Nopūtos." Tā tak var pārbīties." "Nevajag būt tik bailīgai,"Reinis smīn." Kaut ko palīdzēt? " " Jā, vari pārgriezt uz pusēm arbūzu, man bail traumēties, kā iepriekšējā reizē. " " Ak, pareizi. Tu jau biji tik neveikla, ka gandrīz sev pirkstu nogriezi. Ha ha. Tava sejas izteiksme tajā brīdī bija ļoti uzjautrinoša. " "Ja tu nebeigsi muldēt, tad tūlīt tev kaut kas nebūs īpaši uzjautrinoši." "Labi, labi, dārgā, nebļauj uz mani." Nobolu acis un eju meklēt Gabrielu. Sadzirdu troksni pie vārtiem un tai pat mirklī ieraugu Gabrielu, kura stāv kā sastingusi un skatās uz vārtiem. Pagriezos, lai redzētu kas tur notiek. Piebraukusi mašīna. No tās izkāpj Ronalds ar vēl kaut kādu čali, un pēc tam izkāpj Lolita. Nopietni? Nopietni? Tagad saprotu, kāpēc Gabriela bija kā sastingusi. Lolita ir Ronalda "bijusī", vismaz tā viņš visu laiku teica, bet nu izskatās, ka balodīši ir atkal sadziedājušies. Veltu Gabrielai nožēlas pilnu skatienu, kuru viņa pamanīja, bet tēloja, ka neredz. Pēc tam viņa aizgāja un iesēdās Maratam klēpī. Aiziet, vecās spēlītes. Pa to laiku klātpienācēji jau bija tikuši līdz mums. "Čau, visiem!" Viņš skaļi noteica, un viņa skatiens mazliet par ilgu aizkavējās pie Gabrielas, kura visu savu uzmanību bija pievērsusi Maratam, un tēloja, ka nevienu citu nav pamanījusi. "Lolitu jau jūs zināt un šis ir mans čoms no Rīgas - Emīls." Uzmetu skatienu Emīlam un pamanīju, ka viņš jau skatās uz mani. Pat ne skatās, bet riktīgi nopēta no galvas līdz kājām. Man palika neērti, apsviedos apkārt un gāju atpakaļ uz nojumi, lai mazliet iedzertu. Nezinu, kāpēc, bet ieraugot Emīlu, sirds sāka dauzīties kā traka.
0
36
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [0]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes