local-stats-pixel fb-conv-api

Laid pa labi #43

29 0

No rīta pamodos diezgan agri, kas ir man netipiski, jo parasti guļu, cik ilgi vien spēju noturēt acis ciet.
Nu neko, lienu ārā no gultas un sāku prātot, ko lai šodien padaru. Uzvāru kafiju un izeju ārā uzsmēķēt. Laiks šodien saulains un silts. Zāle diezgan gara izaugusi,laikam būs jāvelk ārā no garāžas zāles pļāvējs un jāpļauj zāle.
Ieeju atpakaļ istabā. Atveru logus un sāku mazgāt traukus. Pēc trauku mazgāšanas ķēros klāt logu tīrīšanai. Pēc tam uztaisīju vēl vienu kafiju un izgāju pasēdēt terasē. Paskatos pulkstenī - divpadsmit. Citreiz es tikai šajā laikā līstu ārā no gultas, bet šorīt jau daudz kas padarīts. Ziņa no Kristapa :"Labrīt, skaistā! 😘 Vēl guli?"
"Labrīt, jautrais! 😁 Nē, jau no astoņiem esmu augšā. Esmu izberzusi pusi mājas un tagad plānoju ķerties pie zāles pļaušanas.😁" "To nu gan es gribētu redzēt. 😁"
"Labi, kad izvilkšu ārā pļāvēju, nofilmēšu un aizsūtīšu tev, kā stumju pļāvēju pa sētu. 😂 Ko pats dari? ☺️" "Ar nepacietību gaidu. 👍😂 Es neko īpašu, domāju līst ārā no gultas un paēst kaut ko. Ārā baigi lietus līst. 😑" "Nopietni? Mums gan saule spīd. 😁" "Ak, laimīgie jūs. 🙄😁" "Vai ne. 😁 Labi, došos filmēt tev dokumentālo filmu - Karolīna un zāles pļāvējs. 😂" "Sarunāts! 😏😂"
Tā nu devos uz garāžu un sāku pļaut zāli. Uzfilmēju mazu fragmentu no sava darba un aizsūtīju Kristapam, uz ko saņēmu komentārus par to, kā man šis darbs un piestāv un ka pati ļoti skaisti izskatos. Mazliet samulsu par to, ka viņš mani uzskata par skaistu, kad esmu nekrāsojusies un ar nevīžīgi savāktiem matiem. Bet pamazām jau esmu sākusi pierast pie viņa komplimentiem un cenšos tos uzņemt tieši tā, kā viņi ir domāti.
Pabeidzu pļaut zāli, pulkstens ir jau trīs. Iegāju mājā, piegāju pie ledusskapja un sapratu, ka turr pele drīz pakārsies. Vajag aiziet uz veikalu.
Aizgāju uz istabu uzvilkt kleitiņu un mazliet piekārtot matus. Paņēmu maku un devos uz veikalu. Pie veikala satiku Maratu. "O, čau, Karolīna! Labi izskaties." Jutu, ka man paliek karsti. Par spīti tam, ka Marats skrien pakaļ Gabrielai un mēs esam tikai draugi, man tomēr ir stipras simpātijas pret viņu, un viņa izteiktais kompliments lika manai sirdij auļot kā trakam zirgam. "Čau! Paldies! Tu arī.. labi izskaties!" Ceru, ka Marats nav ievērojis manu mulsumu. "Ko šovakar plāno darīt?" Amm, satikšos ar Gabrielu, pastaigāsimies vai ko tādu. "" Ak tad ar Gabrielu. Nu skaidrs. Katrā ziņā, pie Jura šovakar mazs tusiņš, paceps gaļu un tā, esat aicinātas ierasties. "" Oo, super, tad kā reiz tagad varēšu kaut ko nopirkt cienastam. Tikai.. Es tev iedošu naudu un vēlāk uzrakstīšu, varēsi nopirkt kaut ko grādīgu? "" Nu tad uzraksti, un ar naudām pēc tam norēķināsimies. "" Labi, parunāšu ar Gabrielu un tad došu ziņu. Čau! "" Līdz vakaram! "
Ieeju veikalā. Uzreiz ņemu telefonu un zvanu Gabijai." Jā, mīļā sirds? "" Čau! Klau, es pie veikala satiku Maratu un viņš teica, ka esam aicinātas šodien pievienoties tusiņā pie Jura. "" Ulala, ballīte. Kā reiz domāju, ka gribas patusēt. Ideāli. Es pēc kādām divām stundām būšu atpakaļ. Tad kādos septiņos esmu pie tevis? "" Jā, labi. Tik ko mēs lietosim? Lai varu pateikt, ko Maratam nopirkt. "" Es domāju, ka neko stipru ne? Sidriņu mošk? "" Jā, man ar tas bija prātā. Labi, es tagad veikalā, nopirkšu kaut ko vakaram un tad jau tiekamies pie manis! "" Sarunāts! Čau! "
Izstaigāju veikalu, sapirku visādus našķus un gaļu vakara ballītei un ar iepirkumiem devos mājās. Pulkstens puspieci. Gabija būs septiņos, kas nozīmē, ka varu pāris stundas pasnaust. Ielīdu gultā un uzrakstīju Maratam ziņu, ko vajag nopirkt. Atlaidos un aizmigu.


Pamodos no zvana pie durvīm. Skatos pulkstenī, pusastoņi. Velns, Gabija ieradusies vēlāk nekā solīja un esmu diezgan daudz nogulējusi. Izlecu no gultas un eju atslēgt ārdurvis.
"Ko tad nu darīji, ka tik ilgi nāci?" Ātri apskaujot mani, Gabija ienāk iekšā. "Nu vispār es biju aizmigusi." Iesmejos. "Ak, tu guļava!"
"Mja,ko vajag, to vajag. Bet tagad man vajag ātri ieskriet dušā, tu ej uz istabu un izklaidē sevi pati." "Labi, labi, kā teiksi! Muguriņu nevajag paberzēt?" Veltu viņai iznīcinošu skatienu, no kura viņa saprot, ka jāzūd miglā.
Dodos dušā, ātri nomazgajos un dodos uz istabu.
Gabriela sēž uz manas gultas un viltīgi smaida:"Kas ir Kristaps? Cītīgi zvanīja tev. " "Ak jā, nav bijis laika mums parunāties, tad nu nebija iespēja tev pastāstīt, ka iepazinos ar vienu Tinder." "Kooo? Tinder? Kādā sakarā?" "Nu A kā savādāk lai es ar kādu iepazīstos?" "Kam tev vispār ar kādu jāiepazīstas?" "Hallo, es arī gribu ar kādu kopā būt, negribu palikt vecmeitās." Nobolu acis. Gabriela jau no pielūdzējiem nevar ne atkauties, tad nu nesaprot, ka citai ir mazliet jāpastrādā, lai dabūtu sev kādu uzmanību.
"Nu taču beidz. Tu tak zini, ka Reinis ir kā bez prāta tevis dēļ." "Viņš ir kā bez prāta arī tāpat, bez manis." "Nu kāpēc tu uzreiz tā? Normāls puisis." "Varbūt arī ir normāls, bet pat ja mēs sāktu koļīties, es negribu to darīt ar klasesbiedru. Ja nu beigās kaut kas nesanāks, tad būs neērti pavadīt laiku kopā vienās telpās."
"Nu tur gan taisnība jā, bet nu, tā ir tava darīšana. Atgriežamies pie Kristapa. Nu, iepazināties jūs Tinder, un tālāk?"
"Kas tālāk... Tālāk nekas īpašs, sarakstamies. Liekas diezgan sakarīgs puisis, 19 gadi, dzīvo Rīgā." "Uu, 19. Tu jau zini, ka līdz rudenim tas ir kriminālpants?" Gabriela sāk smieties. "Ha, ha, ļoti smieklīgi, losen. Tad jau arī ar Reini tas pats, viņam jau palika 18." "Ak tad tāpēc tu no viņa izvairies." "Nu nē tak. Beidzam par Reini vienreiz. Es savu pateicu. Un starp citu, uzzinādams, ka mēs nākamnedēļ būsim Rīgā, viņš aicina mani satikties." "Un ko tu?" "Kā ko es? Vēl neko skaidri nepateicu. Mēs tik neilgu laiku sarakstamies un nezinu, vai esmu gatava satikt viņu dzīvē." "Nu tu esi dīvaina. Kāpēc gan ne?" "Un ja nu viņš ir kaut kāds maniaks, vai varbūt SMS rakstot uzdodas par kādu citu un beigās satikšu tur 40 gadīgu veci, kurš ir nogribējies?"
Gabriela sāk smieties. "Tu visur centies saskatīt negatīvo. Ļaujies tak tam, kas notiek. Varam sarunāt, ka es aizbraukšu tev līdzi sākumā, un ja kaut kas nebūs labi, abas kopā muksim prom." "Hmm, šis jau skan iedrošini." Visu šo laiku stāvēju kājās. Apsēdos uz gultas un ieslēdzu MTV. Gabrielai zvana telefons. "Jā, Marat? Jā, jā.. Es tagad pie Karīnas, mēs sataisīsimies un ejam. Jā. Nē, nevajag mums braukt pakaļ, aiziesim pašas, paldies! Jā, labi.. Čau!" Noliek klausuli. "Tā, labi, skaistule, visi jau savākušies pie Jura. Jāsāk kustināt pakaļas." "Labi, labi, iešu žāvēt matus. Tu mani uzkrāsosi?" "Vai tad man ir izvēle?" Gabija smaida. "Protams, ka ne," atsmaidu pretī.
Tā nu izžāvēju matus, uzvilku pieguļošas bikses, blūzīti un drošības pēc vēl somā iemetu jaku, jo vēlāk jau paliks vēsāks laiks. Tad Gabriela ķērās klāt manai sejai, un uzklāja make-up. Tā nu deviņos bijām gatavas doties. Līdz Jura mājai aptuveni divdesmit minūtes, ko aiziet.
Paskatījos telefonā, ziņas no Kristapa. Uzrakstīju, ka dodos ciemos pie draugiem un ka sazināsimies rīt.
Slēdzot ciet mājas durvis, mani pārņēma interesanta sajūta. "Man šķiet, ka šis vakars būs izdevies!" Noteicu Gabrielai un abas kopā devāmies ceļā.

29 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
swm avatarsswm

Eh, cerams, ka iedos Reinim.

0 0 atbildēt

Tiešā runa baigā kaudzē sakrauta, brīdi pa brīdim grūti izsekot līdzi, kurš ko saka.

0 0 atbildēt