Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
19
Par savu garlaicīgo darba nedēļu nekas interesants nav, ko stāstīt. No rīta augšā, prom uz darbu, vakarā mājās - duša, ēdiens un gulta. Vienīgais, kas mazliet uzlaboja šīs dienas, bija sarakstes ar Kristapu. Man viņš sāk iepatikties aizvien vairāk. Izrādās, ka viņš dzīvo Rīgā un nekur vairs nemācās, jo uzskata, ka puisim nav jātērē laiks universitātes lekcijās, bet jāpelna lielā nauda, kā viņš pats saka. Arī es pati reizēm iedomājos, ko tad īsti vēlos darīt, kad pabeigšu vidusskolu. Ļoti gribētos darboties mūzikas jomā, kļūt par dīdžeju un iegriezt labas ballītes. Bet vai tas ir tas, ko tiešām gribu, vēl nezinu. Vēl gribas pievērsties dejām. Man ļoti patīk dejot, patīk ballītes, mūzika un dejas. Ja to visu var apvienot un vēl pelnīt naudu, labprāt to darītu. Bet man vēl ir gads laika, lai izlemtu,ko darīt. Varbūt vienkārši došos uz Rīgu un meklēšu iespējas strādāt un mācīties, jo man nav bagātie vecāki, kuri varētu apmaksāt mācības. Mamma ir vienkārši grāmatvede, un par tēti es neko nezinu, jo mamma neko nestāsta par viņu. Esot mūs pametis un aizbraucis uz Vāciju laimi un naudu meklēt. Pa visiem 17 gadiem viņš ne reizi nav meklējis kontaktu ar mani. Tas arī ir iesitis manī vislielāko nedrošību par sevi, jo šķiet, ka ja pat tēvs, uzzinot, ka māte gaida bērnu, pameta mūs, tad es biju iemesls. Es nešķitu viņam nekā vērta. Tad kā lai es varētu spēt domāt, ka citi vīriešu kārtas pārstāvji spēj manī kaut ko saskatīt. Tā nu dzīvojām ar mammu 10 gadus divatā. Viņa visu laiku darbā bija, mani pieskatīja kaimiņiene. Darbā tad nu viņa iepazinās ar Sergeju, ar kuru nu jau astoto gadu ir kopā un audzina 2 gadīgo brāli. Dzīvojām visu laiku Rūjienā Sergeja vecāku mājā, bet tad viņam piedāvāja labu darbu Valmierā un viņi pārcēlās tur, mani atstājot dzīvot tepat. Nesūdzos, varu darīt ko un kad gribu, jo viņi vēl ne reizi pusgada laikā nav atbraukuši uz šejieni. Un arī manas attiecības ar mammu ir vienmēr bijušas saspīlētas, nezinu, varbūt arī viņa mani vaino tajā, ka lielā mīlestība viņu pameta. Viņa gan to noliedz, bet es kaut kā sliecos domāt, ka man ir taisnība. Tad nu jā, par Kristapu. Viņš ir tiešām ļoti jautrs un foršs puisis, ar kuru viegli raisās sarunas. Šķiet, ka mēs būtu pazīstami jau veselu mūžību. Manas pārdomas pārtrauc telefona zvans. Gabriela. "Jā,lūdzu?" "Oi,kur tad nu tik nopietni? Vispār čau! Kur pazudusi visu nedēļu?" "Kur citur kā darbā es varētu būt?" nobolu acis. Gabrielas vecāki ir diezgan turīgi, kas nozīmē to, ka viņai nav jāstrādā vasarā, lai varētu ko iegādāties. Tā vietā viņa diezgan bieži vasarās ceļo apkārt ar savu ģimeni. "Nu protams, protams, tu mans darba rūķis!" Viņa iesmejas. "Klau, nākamnedēļ tak Jāņi. Ko plāno darīt?" Ak jā, bija mazliet izkritis no prāta. "Vēl nezinu. Māte it kā aicināja, lai braucu pie viņiem, bet man kaut kā nevelk." "Labi, tad izteikšu tev citu piedāvājumu! Sandra savā Rīgas mājā taisīs mega lielo ballīti, un mēs esam aicinātas ierasties. Viņas mājā varēsim arī palikt pa nakti." Rīga.. Sen tur nav būts. "Skan jau nepieklājīgi labi. Tu jau zini, ka uz ballītēm esmu gatava jebkurā diennakts laikā." "Tad tas ir jā?" viņas balsī saklausāma cerība. "Tikai tad, ja tur nebūs neviens čalis, ar kuru tev notīties zilajās tālēs, kā tev parasti patīk to darīt." "Neko nesolu. Nu labi, labi, ākstos. Beidz pūcēties par to. Ja tu tā izdarītu, es par tevi priecātos, bet tu pūties uz mani." "Jā, jā, jā. Es jau vienmēr tā sliktā. Labi, tad es ar mieru. Tik būs jāsarunā avanss, citādi nebūs pa ko braukt." "Par to nesatraucies, viss uz mana rēķina." "Nu tā tak nevar." "Un kā vēl var. Kaut kā jānolīdzina sava vaina par to, ka pametu tevi tur vienu pagājušo nedēļ." "Nu tādā gadījumā tas der." Iesmejos. "Ko rīt dari?" "Rīt aizbrauksim līdz Limbažiem pie omes, un tad vakarpusē būsim mājās." "Labi, tad vakarā satiekamies, izejam pastaigāties?" "Labi. Tad rīt sazināmies. Čau!" "Atā!" Paskatos telefona ekrānā. Ziņa no Kristapa. Esam samainījušies ar telefona numuriem un tagad sarakstamies caur Whatsapp. "Nu ko tad daries 5dienas vakarā? Ballē? 😁" "Nē, nesen pārnācu no darba, sazvanījos ar Gabiju un tad tagad jātaisās uz dušu un gulēt. Reāls nogurums jau. 😴😁" "Ko labu ar Gabiju sarunājāt? 😏" "Viņa izteica piedāvājumu Jāņus svinēt Rīgā pie vienas viņas paziņas." "Un ko izlēmāt?" "Ka brauksim. Nekā labāka tāpat piedāvājumā nav. 😁" "😏😏😏" "Kas ir? 🤔" "Tātad tu nākamnedēļ būsi Rīgā.. 😏" "Jā. Un kas par to?" "Kā kas? Man šķiet, ka tu esi brunete, ne blondīne. 😂 Labi, izteikšos tiešāk. Es arī esmu un būšu Rīgā. Varbūt būtu kāds brīdis satikties?😏" Sirds sāk ātrāk sisties. Pati līdz tam pat nebiju aizdomājusies. Sarakstīties ir viens, bet satikties. Tas jau ir kaut kas cits. Ja nu es viņam nepatīku, ja nu dzīvē viņam liksies, ka neesmu pietiekami slaida vai skaista. " Ja tu tagad domā kādu atrunu, lai nesatiktos, tad nevajag. Meklēšu tevi pa visu Rīgu, kamēr atradīšu. 😁" Domas joprojām rosās pa galvu. Ko darīt, ko darīt? "Un nebaidies, neesmu maniaks. Neuzmākšos tev, nu vienīgi, ja pati to gribēsi. 😏😁" "Ļoti smieklīgi. 🙄😁 Labi, varam mēģināt satikties. Mēs būsim Dreiliņu pusē." "Tas nekas, Rīgā ir sabiedriskie transporti, kuri nogādā jebkur, kur vajag. 😁" "Labi, labi, gudrīti. Tad jau vēl izdomāsim kas un kā. Bet tagad es iešu dušā un gulēt, reāli nogurusi esmu." "Mm, varētu kaut ko izteikt, bet negribu tevi aizbaidīt. 🙈 Droši dodies pie miera, un tad jau sazināsimies rīt. Arlabunakti, saule!🌺🤗😘" Pasmaidu. "Arlabunakti, iedomīgais!🤭🙈" Noliku telefonu un devos dušā, vēlāk iegūlos gultā un jau grasījos likt modinātāju, kad atcerējos, ka rīt tak brīvdiena. Ieslēdzu TV, lai skan mūzika, kamēr iemiegu un devos pie miera.
0
19
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [3]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 31.05.19 11:30
2
0

Hmm, iepriekšējā nodaļā Kristaps apgalvoja, ka strādājot mežā, tagad izrādās, ka viņš dzīvo Rīgā... nav gluži tā, ka tā ir neatrisināma pretruna, tomēr drusku neparasti gan.

Otrkārt, ja jau Kristaps pelna `lielo rubli`, kāpēc viņš plāno braukt ar sabiedrisko transportu? Cilvēkam, kurš pelna, visdrīzāk ir vai nu sava automašīna, vai arī nav problēmu nepieciešamības gadījumā paņemt taksometru, jo īpaši, Rīgas robežās.

Bluecherry avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Literāts
  Bluecherry 31.05.19 12:52  
2
0
atbildot uz 9K116 komentāru " Hmm, iepriekšējā nodaļā Kristaps apgalv... "

Pirmkārt, mežstrādnieki dodas uz turieni, kur ir nepieciešams darīt savus darbus. Pārsvarā tie ir darba busiņi, kuros visi kopā arī brauc uz objektiem. Otrkārt, čalim ir tikai 19, ne visiem tajā vecumā ir jau automašīnas un vēl nezin kas. Ne visi ņem kredītus, bet kāds arī pats krāj un cenšas kaut ko nopirkt. Un ja cilvēks pārvietojas ar sabiedrisko, kas par to?
9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 31.05.19 15:15
0
0

atbildot uz Bluecherry komentāru "Pirmkārt, mežstrādnieki dodas uz turieni, kur i... "

Viss ok, tā mierīgi var būt.