Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
38
No rīta pamodos un pirmajā brīdī nesapratu, kur atrodos. Bet kad sapratu, ka Kristaps miegā mani ir pievilcis sev klāt, atcerējos visu, kas bija noticis un gandrīz skaļi ievaimanājos. Ne jau tā biju iedomājusies savu pirmo reizi. Nē, ne jau tāpēc, ka kaut kas būtu slikti, bet gan tāpēc, ka biju diezgan stiprā alkohola reibumā. Kaut gan tas varbūt nospēlēja galveno lomu pagājušo nakti, jo nezinu, vai skaidrā prātā maz būtu piekritusi nesen iepazītam čalim atdoties. Bet nu jau vairs neko nevar darīt, laiku atpakaļ nepagriezīs. Man nebija ne mazākās nojausmas, cik ir pulkstenis, bet man to vajadzēja noskaidrot, jo šodien ar Gabiju grasījāmies braukt mājās. Lēni jo lēni centos izslīdēt no Kristapa apskāviena, lai viņu nepamodinātu. Neveiksmīgi, tiklīdz iekustējos, tā viņš atvēra acis un pievilka mani sev vēl tuvāk klāt . "Labrīt, skaistā," viņš miegains nomurmināja un sāka skūpstīt manu kaklu. Jutu, ka tas atkal iekarsē manu augumu. Ļāvos atkal viņa skūpstiem un glāstiem, līdz atkārtojās pagājušās nakts scenārijs. Pēc tam kādu brīdi abi gulējām apskāvušies un klusējām. Pēkšņi kaut kur sāka zvanīt mans telefons. Nopētīju istabu, lai saprastu, kur tas atrodas. Uz grīdas mētājās mūsu nomestās drēbes. Uz dīvāna ieraudzīju savu somiņu, un, segā ietinusies, nesos pie tās un izņēmu zvanošo telefonu. Gabriela. "Jā?" "Labrīt! Tu pulkstenī esi skatījusies? Šodien mājās nemaz netaisies braukt? Tev varbūt sava štucera apskāvienos ir labi, bet es ilgojos pēc Marata." Paskatījos pulkstenī - viens dienā. Kooo? "Velns, kāpēc tu ātrāk nepazvanīji? Mēs tikai uz rīta pusi pārradāmies mājās." "Nu nekas, četros iet autobuss uz mājām. Es savākšu tavas mantas un Santa mani aizvedīs līdz autoostai. Tiekamies tad tur." "Sarunāts." Noliku telefonu malā. "Esam gan ilgi nogulējuši. Tagad man vajadzētu dušu un tad jāsāk taisīties, četros ir autobuss." "Ak, kā negribas, lai tu brauc prom.. Bet rīt jau pašam uz darbu. Nu labi.. Ej dušā, es pēc brīža pievienošos." Nervozi iesmējos un devos uz dušu, domādama, ka viņš joko. Kā par nelaimi, arī durvis vannasistabā nebija slēdzamas. Neko darīt, atgriezu vaļā dušu un turpināju cerēt, ka viņš tikai paākstījās. Kā tad.. Knapi biju saslapinājusi matus, kad jutu, ka viņš ir man blakus. Samulsu, jo tā stāvēt kailai viņa priekšā šķita neveikli. Bet viņš tikai pienāca man klāt un sāka skūpstīt, pa vidam paberžot man muguru un pats paskalojoties. Centos mazgāties pēc iespējas ātrāk, taču viņam bija citi plāni. Viņš pacēla mani no zemes un es apviju savas kājas ap viņa gurniem. Turpinādams skūpstīt mani, viņš sāka jau meklēt iespēju ieiet manī, taču tad es ātri nolēcu no viņa gurniem un izkāpu no dušas kabīnes. Ietinos dvielī un devos uz istabu, kur pa grīdu salasīju savas drēbes un apģērbos. Pēc brīža arī viņš iznāca no vannasistabas un, neko neteikdams, paņēma no skapja savas drēbes un arī sāka ģērbties. "Dosimies kaut kur paēst, vai neesi izsalkusi?" viņš piedāvāja. Patiesībā biju ļoti izsalkusi, tāpēc devu piekrītošu atbildi. Viņam kā jau čalim dzīvoklī nebija fēna, tad nu cik vien varēju, izsusināju matus ar dvieli un nolēmu doties ārā ar mitriem matiem, tāpat ārā silts, gan ātri izžūs. Pēc brīža jau devāmies uz tuvāko kafejnīcu un paēdām. Runājām par visu ko, tikai man šķita, ka Kristaps ir mazliet apvainojies par noraidījumu vannasistabā. Lai jau, pie sevis nodomāju, es viņam neko neesmu parādā. Kad bijām paēduši un sēdējām, lai novilcinātu vēl pēdējo pusstundu līdz autobusam, Kristaps ierunājās:"Un ko tagad? Būsim vienkārši pazīstamie, kas kopā pavadījuši laiku vai skaitīsimies kā pāris, kuram ir attiecības no attāluma?" Aizdomājos par viņa jautājumu. Es nebiju domājusi par to, ka ar kādu jelkad spētu veidot attiecības. Ar savu spītīgo raksturu nezinu, vai spēšu kādu ilgi noturēt, tāpēc atbildēju:" Pagaidām vēl nezinu. Turpināsim sazināties un tad jau redzēsim, kas būs tālāk. Tikai es nezinu, kad varēšu atkal tikt uz Rīgu." "Tu jau pie manis esi bijusi, tagad mana kārta. Gribētos jau šonedēļ, bet, lai es dabūtu šīs dienas brīvas, nācās apsolīt, ka strādāšu brīvdienās. Varbūt varu saplānot uz nākamo nedēļu." "Vai labāk aiznākamnedēļ. Tad manā mājā svinēsim Gabrielas pilngadību, vismaz varēsi iepazīties ar citiem mūsu draugiem un pabaudīt, kādas citur ir ballītes." "Nu to vēl sarunāsim. Bet nu gan būtu laiks iet, ja negribi nokavēt. Drīzāk skriet, tu paskaties, kāds lietus sāka gāzt." Paskatījos ārā pa logu un tiešām, lija ļoti stipri. Tad nu devāmies ārā no kafejnīcas un lielāko daļu ceļa līdz autoostai skrējām. Līdz turienei tikām viscaur slapji. Priekšā jau stāvēja Gabriela ar Santu. Gabriela kā vienmēr starojoša un smaidīga, bet Santa gan likās drūma. "Hey," Gabriela iesaucās un nāca mums pretī. "Es jau domāju, ka nokavēsi. Ejam, drīz sāksies iekāpšana." "Labi, labi, ejam." "Klau," Santa ierunājās. "Es došos mājās, nejūtos labi." "Labi. Paldies par tavu viesmīlību un foršo ballīti, un tad jau līdz citai reizei." Gabriela viņu apskāva. Es pamāju viņai, kad viņa devās ārā no autenes. Mēs devāmies ārā uz platformu un ieraudzījām, ka mūsu autobuss jau ir piebraucis un sākas iekāpšana. Pagriezos pret Kristapu:" Nu ko, tagad atgriežamies atkal pie vecajām, labajām SMS un tad jau gaidīšu, kad izdomāsi braukt ciemos." "Labi, mazā. Paldies tev par šīm dienām. Tu biji lieliska." Viņš piemiedza man ar acu un jutu, ka nosarkstu. "Bet nu dodies, un tad jau redzēsimies." Viņš pienāca man klāt, cieši apskāva un noskūpstīja. Mēs pamājām un kāpām iekšā autobusā,apsēdāmies savās vietās. Viņš palika un noskatījās, kā autobuss pamet autoostu un pamāja man vēl pēdējo reizi. Pagriezos pret Gabrielu :" Šīs nu gan bija trakas brīvdienas." "Vai notika kas tāds, kas man būtu jāzina?" Viņa pajautāja un es zināju, ka smaids, ko viņai sniedzu, mani nodeva, jo viņa mani pārāk labi pazina. "Nopietni? Malacis, meitene!" Viņa iesmējās. "Es gribu zināt detaļas." Kādu brīdi pārspriedām visu kas šajās dienās noticis un tad es atcerējos par Santu. "Klau, man tikai likās, vai Santa bija par kaut ko sadrūmusi?" Pajautāju. Gabriela apdomājās. "Mmm, jā. Negribēju tev pa telefonu teikt. Viņa vakar sastrīdējās par kaut ko ar Emīlu un viņš viņu pameta." Šķita, ka mana sirds uz mirkli apstājās.
 Autors: Bluecherry Laid pa labi #16
1.
Autora bilde
0
38
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [10]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
frajs avatars
Medaļa SpoksSpēja EkskluzīvaisSpēja Neredzamais
  frajs 08.06.19 01:33
2
0

Neesmu eksperts , bet manuprāt kautkāds sviests..

Bluecherry avatars
Medaļa ŽurnālistsMedaļa LiterātsMedaļa Students
  Bluecherry 08.06.19 07:30  
3
2
atbildot uz frajs komentāru " Neesmu eksperts , bet manuprāt kautkāds... "

Neviens neliek lasīt. 🤷‍♀️
Bluecherry avatars
Medaļa ŽurnālistsMedaļa LiterātsMedaļa Students
  Bluecherry 16.06.19 19:58  
0
0
Visiem, kas gaida turpinājumu, būs! Biju ļoti aizņemta šīs dienas, tad nu pacentīšos šodien/rīt ielikt jaunu daļu. Bet stāsta beigas arī ir jau pavisam tuvu. ☺️
Bluecherry avatars
Medaļa ŽurnālistsMedaļa LiterātsMedaļa Students
  Bluecherry 09.06.19 23:06  
0
0
Mazliet pietrūkst laika, bet rīt noteikti būs jaunā daļa. ☺️
Anonīms
Elza 09.06.19 21:38  
0
0
Es arī gaidu nākamo daļu!
Anonīms
Anonīms 09.06.19 20:59  
0
0
Es gan gaidu nākamo daļu ar nepacietību!
Anonīms
Eva 16.06.19 10:02  
0
2
Mēs pieprasam turpinājumu!!
Anonīms
Katty 14.06.19 22:00  
0
2
Jā,vai turpinājuma vairs nebūs?
Anonīms
Anonīms 13.06.19 20:52  
0
2
Nebūs vairs turpinājuma?
9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 10.06.19 09:46
0
2

Nav labi ar mani, vispirms ieskatījos šeit un tikai tad atcerējos, ka jāiečeko arī jaunumi iekš samlib.ru

Lai vai kā, jāatzīstas, ka arī es gaidu turpinājumu.