Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
44
Devāmies ceļā un gandrīz stundu pavadījām lielveikalā, meklējot peldkostīmus. Es savu atradu diezgan ātri - zils ar baltiem ziediem, ļoti skaists un pieguļošs. Izcēla manas ne visai lielās krūtis. Lielākās problēmas sagādāja Gabriela, kura, izstaigājusi visus iespējamos veikalus, paziņoja, ka nav atradusi sev nevienu piemērotu peldkostīmu. "Beidz cimperlēties vienreiz. Pirmajā bodītē tas sarkanais peldkostīms tev ļoti piestāvēja," sāku zaudēt pacietību. "Sarkanā nav mana krāsa," viņa teica. "Ai, zini, tad ej plika. Es eju uz mašīnu. Apnicis jau ar tevi kā ar mazu meiteni vazāties un klausīties tavā čīkstēšanā," pagriezos uz iešanu. "Labi, labi, pierunāji. Ejam ņemt to sarkano, ja tev tā esmu apnikusi." Aizgājām nopirkt peldkostīmu, vēl iegājām veikalā nopirkt dzeramo un devāmies ārā uz mašīnu. Ārā laiks bija ļoti karsts, tā ka jūra būs tieši laikā. Mašīnā sēdēju pa vidu Kristapam un Gabrielai. Visu ceļu Kristaps turēja savu roku uz manas kājas. Pāris reizes atpakaļskata spogulī noķēru Emīla skatienu, bet uzreiz novērsos. Tā nu bijām tikuši līdz jūrai. Tur, izkāpuši no mašīnas, savācām visas mantas un devāmies jūras virzienā. Emīls pievilka Santu sev klāt un ilgi skūpstīja. Novērsu skatienu. Pēc tam Santa viņam uzlēca kukaragā, un viņš pagriezās pret mums:"Nu, Kristap, ņem savu daiļavu un ejam uz sacensībām, kurš var tālāk aiznest savu sievieti." Nopietni? Sāks tagad mērīties ar krāniņiem vēl? Kristaps ātri pienāca man klāt un gaidīja, kad lekšu viņam virsū. Kā cerot uz glābiņu, pagriezos pret Gabiju. Viņa paraustīja plecus un izvilka telefonu :" Es filmēšu, lai ja notiek kāda šmaukšanās, būtu lietiskie pierādījumi." Nopūtos un uzlecu Kristapam pičpaunā. Gabija deva startu un abi sāka skriet kā traki. Pāris reizes domāju, ka noliksimies gar zemi, bet viss beidzās veiksmīgi un mēs pirmie nonācām pie jūras. Tur nolecu ātri uz zemes. " Nu ko, "Kristaps teica, kad pārējie bija mūs panākuši." Zaudētāji izmaksā vakariņas. " " Labi, labi. Ja godīgi, domāju, ka bez traumām līdz jūrai nenonāksim, bet paveicās. "Santa smiedamās noteica. Tad nu aizgājām visas trīs pārvilkt peldkostīmus un devāmies atpakaļ pie puišiem. Kad bijām viņus sasnieguši, tie pagriezās pret mums. Kristaps kā sastindzis pētīja mani no galvas līdz kājām, un ar acs kaktiņu pamanīju, ka arī Emīls mani pēta ilgāk, nekā vajadzētu. Pēkšņi ar skaļu bļāvienu Kristaps pielēca kājās, pārmeta mani pār plecu un kā vējš nesās iekšā ūdenī. Spiedzu un dauzīju viņa muguru. Viņš tikai smējās un, kad bijām sasnieguši ūdeni, viegli nolaida mani tajā,bet nelaida vaļā. Tā vietā viņš mani pievilka sev klāt un noskūpstīja tā, ka gandrīz zaudēju pamatu zem kājām. Iebukņīju viņam un metos viļņos. Viņš centās mani panākt, bet nesekmīgi. Peldētāja es biju laba. Pēc brītiņa pievienojās pārējie un tā mēs pavadījām brīdi, šļācot viens otram virsū ūdeni un peldot. Vēlāk gājām sauļoties. Turpat blakus kāda kompānija spēlēja volejbolu. Santa ar Gabrielu un Kristapu aizgāja pievienoties. Es nemācēju spēlēt volejbolu, tāpēc paliku sauļoties. Izvilku no somas sauļošanās krēmu un sāku ieziest ķermeni. Pēkšņi jutu, ka mani svilina skatiens. Ar visiem spēkiem centos nepievērst uzmanību Emīlam, jo zināju, ka viņš ir tas, kurš mani pēta. Te viņa roka uzgūla manai un atņēma krēma tūbiņu. Viņš sāka man krēmu ziest uz muguras. Viņa pieskārieni lika skriet tirpiņām pār manu ādu. Viņš pieliecās pie manas auss un iečukstēja : "Pārāk stipri nepieķeries viņam, var nākties apdedzināties." To pateicis, viņš nogūlās atpakaļ uz segas un nepievērsa man uzmanību. Ko pie velna viņš grib no manis? Kad pārējie bija noguruši trenkāt bumbu, savācām mantas un taisījāmies uz mājpusi. Kristaps pienāca man klāt :" Varbūt šovakar dodamies kaut kur divatā pavadīt laiku? Zinu Vecrīgā pāris labas vietiņas. Pie reizes parādīšu pašu Vecrīgu." Paskatījos uz sevi. "Tikai man vajag pārģērbties, šādā paskatā nekur nevaru rādīties." "Nu nekas, brauksim atpakaļ, sataisies un palūgšu Emīlam, lai aizved mūs līdz centram." "Nē," ātri ierunājos. "Gan jau viņš gribēs pavadīt laiku ar Santu. Brauksim ar autobusu." "Kā teiksi," viņš noskūpstīja manu pieri un devāmies uz mašīnu. "Nu ko, dosimies ēst?" Santa jautāja. "Patiesībā mums ar Karolīnu radās citi plāni. Parādīšu viņai Vecrīgu." "Ak tā. Nu labi, laižam mājās pārģērbties un laižam uz centru. Mēs iesim kaut kur paēst, jūs ejat savās darīšanās." Viņa noteica un tā arī darījām. Kad bijām mājās, sapratu, ka man nav līdzi nekas piemērots randiņam. Mani izglāba Gabriela un iedeva vienu no savām kokteiļkleitām. Vēl uzklāja man vieglu grimu un bijām visi gatavi doties. Kad izkāpām no mašīnas un palikām divatā ar Kristapu, atviegloti uzelpoju. Vairs nebija jāpacieš Emīla klātbūtne. Pavadījām dažas stundas, staigājot apkārt un pētot visu, kas bija ievērības cienīgs. Vēlāk iegājām klubā, kuram nesaskatīju nosaukumu. Iekšā bija patīkama gaisotne un laba mūzika. Paņēmām dzērienus un atradām vienu brīvu galdiņu. Pēc laiciņa devāmies dejot un vienkārši labi pavadījām laiku. Vēl pēc dažām stundām biju jau pamatīgi iereibusi un sapratu, ka gribu gulēt. Darīju to zināmu Kristapam. Izgājām no kluba. "Ir jau ļoti vēls un uz Santas māju vairs tik vienkārši netiksim. Tāpēc varam palikt manā dzīvoklī," viņš piedāvāja. "Man pilnīgi vienalga, galvenais ir gulēt." Tad nu devāmies uz viņa dzīvokli. Nezinu, cik ilgi gājām, bet šķita, ka pa ceļam viss reibums izgājis un manī ieplūdusi otrā dzīvība. Skrēju pa ielu kā mazs skuķis un bļāvu, lai viņš mani ķer. Viņš mani noķēra, bet ar manu tizlumu ātri vien attapāmies zālājā. Sāku smieties. Viņš pieplaka pie manām lūpām un kaislīgi skūpstīja. Es pat vairs neatceros tālāko ceļu, taču kaut kā pa vidu skūpstiem attapāmies viņa dzīvoklī un dīvānā. Viņš nepārstāja mani skūpstīt un mēģināja mani dabūt ārā no kleitas, un arī sevi atbrīvoja no liekajiem apģērbu gabaliem. "Es gaidīju šo mirkli jau kopš pludmales, kad ieraudzīju tevi tajā sasodīti seksīgajā peldkostīmā," viņš murmināja. Tad uz brīdi apstājās un paskatījās man acīs. "Tu to gribi?" Mirkli padomāju un atbildēju : "Jā, es to gribu." Un tajā naktī es piederēju tikai viņam.
 Autors: Bluecherry Laid pa labi #15
1.
Autora bilde
0
44
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [5]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Heiteriic avatars
Medaļa Sponsora favorītsMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Recidīvists
  Heiteriic 07.06.19 20:07  
1
0
atbildot uz Bluecherry komentāru "Tagad ir diezgan aizņemtas dienas. Varbūt saņem... "

Ah žēl gan, tā gaidu turpinājumu😪
Anonīms
Anonīms 07.06.19 20:51  
1
0
Patīk palasīt. Gaidu nākamo daļu. Bēdīgs ka šodien nav
Anonīms
Anonīms 07.06.19 13:55  
0
0
Kad būs nākamā daļa?
Bluecherry avatars
Medaļa Sertificēts spoksMedaļa LiterātsMedaļa Intelektuālis
  Bluecherry 07.06.19 19:19  
0
0
atbildot uz Anonīms komentāru " Kad būs nākamā daļa? "

Tagad ir diezgan aizņemtas dienas. Varbūt saņemšos šovakar uzrakstīt, ja nē, tad tikai pirmdien sanāks.
Bluecherry avatars
Medaļa Sertificēts spoksMedaļa LiterātsMedaļa Intelektuālis
  Bluecherry 07.06.19 23:46  
0
0
atbildot uz Anonīms komentāru " Patīk palasīt. Gaidu nākamo daļu. Bēdīg... "

Ļoti pacentīšos tūlīt sākt rakstīt. ☺️