Lai mūžam sarkan balt sarkans karogs plīv!
Lai mūžam kāds tevi mīl.
Lai kur arī tu nebūtu,ceļš uz mājām ved.
Galvenais tev neapmūlst, sirdij seko tu.
Kur zila jūra, zaļi meži.
Kur laimīgs jūties tu.
Kur meitenes viss skaistākās,
un dziesmai ir liels spēks.
Kur cilvēks savu zemi mīl,
un citam to iemācīs.
Kur zēni par vīriem kļūst.
Un savai tautai līdzēt steidz.
Kur vīri plinti ņems un meža biezoknī tie izzudīs.
Bet sarkan balt sarkano tie nepievils.
Jk katru kas ceļā tiem stās, tie vietu ierādīs.
Lai dzīvo karogs sarkan balt sārts.
Lai latvju tauta atmostas.
Un lietas labā darīt ko sāc.
Ik katram Pilsonim tiek dots vārds.
Pasaki to nebaidies,piecelies un runāt sāc.
Ka nepaliek nepateikts kas tāds ,
kas Latvju tautu kopā vāc.
Latvju zēni frontē stāja,
karā gāja ,asinis lēja.
Vai tev ir vienalga ko taviem bērniem māca?
Tautā sauktais Rīgas bende,
Herberts Cukurs no vēstures tiek abortēts.
Vai ģenerāli Jāni Rību,
kā zarnu traukā izsviedīs.
Kas noticis ar mūsu tautu?
Tik čīkstam mēs par laikiem grūtiem,
vai kāds to visu izbeigt spēs?
Ā re če nu , no saemas tribīnēm kāds ķērks.
Kaimiņš mūs visus izārstēs.
Nāc tauta kopā un runāt sāc .
Lai no vēstures netiek abortēts LATVIJAS vārds!
(D.Irbēns)