Mūsu ķermenis visu laiku runā ar mums. Ja vien mēs atrastu laiku tajā ieklausīties! Katra ķermeņa šūniņa reaģē uz katru mūsu domu un katru mūsu vārdu.
Mūsu dzīves ceļā ir tikai divi skaidri nosprausti punkti - piedzimšana un nāve. Ceļu, pa kuru iet, mēs izvēlamies paši.
Kā tikko cilvēks saslimst, viņam jāpameklē savā sirdī tas, kam jāpiedod.
Spēka punkts atrodas Šeit un Tagad - mūsu prātos.
Visu, ko Jūs dodat, Jūs saņemat atpakaļ.
Atlaidiet savu pagātni ar mīlestību un esiet pateicīgi tai par to, ka tā atveda Jūs pie šādas apzināšanās.
Ja Jums galvā "iešaujas" kāda negatīva doma, sakiet tai "Pateicos par piedalīšanos".
. Cilvēki, kuri nemīl sevi, kā likums, neprot piedot.
Mīliet sevi tieši tagad, negaidiet, kad kļūsiet ideāli.
Ja mēs ko ņemam bez atļaujas - mēs zaudējam, ja atdodam - tad saņemam, citādāk nevar būt.
Atdodiet desmito tiesu no saviem ienākumiem - un tad gatavojaties lielākiem ienākumiem.
Mēs formējam savas pārliecības jau bērnībā, bet pēc tam virzamies pa dzīvi, veidojot situācijas, kas piemērotas mūsu pārliecībai.
Pasaulē labumu ir pārpārēm, tie tikai gaida, kad Jūs nolemsiet iepazīties ar visu so pārpilnību. Naudas - daudz vairāk, kā varat iztērēt. Cilvēku - vairāk, kā esat satikuši savas dzīves laikā. Prieka - vairāk, kā varat iedomāties. Ja Jūs tam noticēsiet, Jums būs viss, ko vien vēlēsieties.
Cilvēki, kuri nodarīja mums pāri, bija tikpat nobijušies, kā Jūs esat šobrīd.
Sāncensība un sevis ar citiem salīdzināšana - lūk, divi galvenie šķēršļi, lai kļūtu par radošu personību.
Pagātne ir aizgājusi uz visiem laikiem. Tas ir fakts un tur neko nevar darīt. Taču var izmainīt savas domas par pagātni. Ir muļķīgi sevi sodīt tagad - šobrīd par to, ka kāds sen atpakaļ Jūs aizvainojis.
Katrā no mums līdz šim brīdim dzīvo trīsgadīgs bērns, kuram ir bail un kurš alkst kaut nedaudz mīlestības.
Mīlestība - vienīgā atbilde uz ikvienu mūsu problēmu, un ceļš pie šāda stāvokļa ved caur piedošanu. Piedošana izšķīdina aizvainojumu.
Visas, tā saucamās problēmas - nav nekas cits, ka mums dotā iespēja augt un mainīties.
Mīlestība nedzīvo ārpus cilvēka - tā dzīvo tikai mūsos. Jo spēcīgāk Jūs mīlat, jo lielāku mīlestību saņemat.
Pastāvīgi atcerēties savu pāgātni nozīmē, apzināti sevi sāpināt.
Pret pārmaiņām attiecaties kā pret dzīvokļa uzkopšanu. Sakumā vienu, tad - nakošo un, skaties, viss mirdz un laistās.
Viss, kas Jums jāzin, atnāks pie Jums īstajā vietā un īstajā laikā!
