local-stats-pixel fb-conv-api

Kuru tas interesē?! 612

Tomēr uzrakstīju vēl vienu daļu. Tikai no novembra sākuma pārlecam un ziemassvētkiem.

Šodien, ir ziemassvētku balle skolā. Kā parasti, labas kleitas, kurpes, kosmētika, frizūras, alsesuāri un limuzīns.

Kad bijām gatavas ievērtējām viena otru. Sākām smieties mums bija visām trijām vienādas kleitas tikai savādākās krāsās Jā Vanda ir pie mums "iesakņojusies" kā saka Sofija. Sofija uz balli ies ar Haraldu, Vanda ar Setu un es ar Džeku. Manas attiecības ar visiem bija nokārtojušās. Sākumā gāja grūti ar mammu, Džeku, Sofiju, nepārtrauktās vietas pārmaiņa, bet tad es pieradu.

Kad bijām gatavas atrādīties visiem pirmais bija šoks, tāpat kā mums. Tad nelieli smiekli, nedaudz joki. Pie manis pienāca Džeks un apskāva.

- Tu izskatie brīnišķīgi.

- Limuzīns gaida. - Sofija nobļāvās.

Nu, varēja sākties. Viss kā jebkurā ballē un parastā dienā.

Kad bijām klāt pie ieejas bija fotogrāfi. Šausmas. Iegāju skolā.

- Čau Lisa. - pāris meitenes sasveicināja mani.

- Čau. - pavicināju roku.

- ĀĀĀĀ, jūs redzējāt. - Nopietni!? Tas bija tikai viens čau. Nekas vairāk.

- Sveika, Lisa. - pāris zēni, koķeti noteica.

- Hello. - izkusa no laimes, jo atkal pateicu tikai vienu vārdu.

Gribēju atbalstīt galvu pret Džeka plecu, bet es tak nevarēju, es biju populārā un visi uzreiz pamanīs, ka man jau viss ir piegriezies. Iegājām zālē un ieņēmām mūsu galdiņu. Kad devās dejot Sofija ar Haraldu, aizgāja arī Vanda un Sets, nekas cits neatlika kā arī man doties.

Bijām nodejojuši trīs dejas, atkritām krēslos bezspēcīgas.

Pie manis pienāca kaut kāds puisis.

- Lisa. - viņš kautrīgi iesāka - vai pagodināsi mani ar vienu deju.

Tas bija bezcerīgi. Bezcerīgi atpūstie no visa šī.

- Jā, protams. - Es nespēju atteikt. Pirms paspēju piecelties saņēmu nosodošus skatienus no Sofija, Džeka un pat Vandas. Es saprtou Sofija, labi, Džeks greizsirdīgs, bet Vanda, ir tikai divus mēnešus ar mums un ir jau tā kas visus atraida.

Saņēmu viņa roku un nodejojusi vienu deju, lēno. Sapratu, ka viņš nejēdz dejot, bet neko neteicu.

- Paldies. - viņš staroja. Kāpēc? Man tas viss bija par daudz. Apsēdos pie galda un iztukšoju visu glāzi, kura atradās Džeka rokās.

- Paldies.

- Ir pienācis brīdis uzzināt balles karalieni un karali. - ja man būtu ierocis es nošautos.

- Balles karaliene ir Lisa. - aplausu vētra, gaviles viss, bet man tas nemaz neradīja prieku. Piecēlos no krēsla un devos uz skatuvi. Uzkapusi uz skatuves, man uzlika kroni galvā. - un balles karalis ir Hugo. - Ko nopietni? Tikai ne to. Paskatījos uz Džeku viņš bija tādā pašā noskaņojumā kā es.

Deja beidzās ātri. Piegāju pie mūsu galdiņa. Braucam mājās.

Iekāpām limuzīnā un pirmo ko vedām uz mājām bija Vanda.

Kad tuvojāmies pie viņas mājas, krustojuā mūsu limuzīnā ietriecās mašīna. Varat minēt, kas tajā pusē sēdēja, pareizi es. Līdz, tas notika ap mani viss aptumšojās, dzirdēju, ka sauc manu vārdu, bet es nevarēju atsaukties, es nespēju.

50 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Būs turpinājums?
0 0 atbildēt