Kuģa dienasgrāmata [6+tēli]1

Un šoreiz ir varoņu bildes. Un jā no šī brīža virsraksts ir saīsināts, bija "kuģa dienasgrāmata 1836.gads" tagad vnk "kuģa dienasgrāmata", tie, kas lasa zin kurā gadā tas notiek :)

ENJOY

.

Ar šādu frāzi beidzas meiteņu saruna. Viņas klusē un verās debesīs. Pienāk vakars. Drīz arī nakts.

-Ar labu nakti, -nočukst Klēra.

-Ar labu nakti, -Madara atbild. Viņas aizmieg.

14., 15., 16., 17.,18.,19. jūnijā nenotiek nekas interesants, viņas izdomāja laiskoties turpat pie alas, un izlūkos šajās dienās neiet.

20.jūnijs

Ir skaists saulains rīts. Meitenes ir pamodušās un ir nolēmušas brokastīs neko neēst, bet uzreiz doties izlūkot salas austrumus.

-Nu gatava? Ejam? -Klēra nevar sagaidīt Madaru.

-Ejam, ejam, -Madara atbild. Viņas jau ir nogājušas lielāko ceļu, līdz izdzird kādos krūmos šņukstus.

-Kas tur ir? -Madara ir neizpratnē.

-Nāc, -Klēra nosaka. Kad viņas pašķir krūmus ierauga mazu meitenīti, galīgi pārbijušos un nosalušu.Viņai ir vietām brūngani, vietām rudi mati, zilas acis un bāla āda.

-Tu taču esi pavisam nosalusi! -Klēra līdzjūtīgi saka.

-Kas jūs esam? -meitenīte ir pārbijusies.

-Šī ir Klēra, un es esmu Madara, kā tevi sauc? -Madara izjautā.

- Mani sauc Maija, mans paps mani ielaida jūrā uz durvīm kur sēdēt, un es nonācu šeit, bet mans papiņš nē, -Maija stāsta.

-Nāc mums līdzi, mēs pameklēsim avotu un iesim uz alu, kurā esam iekārtojušās, -skaidro Klēra.

-Tagad tev būs lielās māsas, -Madara smaida. Meitenīte pieceļas un visas trīs aiziet.

-Es zinu, kur ir avotiņš, bet mazs, -Maija saka.

-Aizved mūs tur, mums ir nepieciešam ūdens! -Madara un Klēra reizē iesaucas.

-Labi, -Maija novelk. Drīz meitenes ir pie avotiņa.

-Ūdens ir tik garšīgs, -Madara smejas.

-Tam nav garša, -Maija ir neizpratnē.

-Ja neesi to dzēris vairākas dienas ir, -Klēra nosmej. Klēra un Madara domāja, ka no mazās nebūs jēgas, bet iespējams, ja nebūtu viņas tad nebūtu ūdens.

-Nu, varam iet uz alu, -Madara saka.

-Ejam! -Klēra sauc Maiju, kas plūc ziedu. Viņas aiziet. Nonākušas alā Maija to aplūko, kā pasaules brīnumu.

-Cik skaista ala! -viņas sauc.

-Parasta ala, -Madara un Klēra atbild.

-Ierakstam kuģa dienasgrāmatā, -Madara ierosina.

-Kas ir kuģa dienasgrāmata? -Maija vaicā. Meitenes izstāsta Maijai par kapteini un grāmatu, kā tā nonākusi pie viņām un visu citu. Tad viņas veic ierakstu.

20.jūnijs 1836. gads

Matrozes Madaras un pavāres Klēras ieraksts

Esam veismīgi nodzīvojusas jau vairāk kā nedēļu. Nesen atradām putna olas, kuras notiesājām. Šodien izpētījām salas austrumus, atrdām avotu ar ūdeni. Kāda maza meitene, kuru sauc Maija tupēja krūmos un mēs viņu paņēmām pie sevis. Kautkad iesim pētīt salas ziemeļus.

.

Kad meitenes beidz ierakstu, viņas gāja pastaigāties gar jūru un nopeldēties.

.

Vajag vēl?