Kad pamodos izstaipījos kā kaķis .Man vienmēr ir patikuši šie rīti kad varu mierīgi gulšņāt un atslēgties no ikdienas rutīnas.Tikai pēc brīža pamanīju ,ka man blakus nav Ralfa .Pacēlu galvu un nopētīju istabu .Arī istabā viņa nebija.Laikam jau ēd brokastis.Piecēlos un devos uz dušu.Uzvilku kādu Ralfa kreklu un domāju kur dabūt ko uzvilkt.Biju laimīga kad biju tīra.Izgāju no Ralfa istabas un pieklauvēju pie Gabijas istabas durvīm.
-Es teicu ,lai mani netraucē! –Gabija nobļāva un meta ar kaut ko pa durvīm.
-Drīkst ienākt?-vaicāju paverot durvis .
-Ak tā esi tu !-Gabija noteica .Iejot iejkšā irraudzīju pēc kā izskatās Gabijas istaba.Viss bija izmētēts un daudz kur atradās stikla lauskas.Pavēros Gabija un ielsos.Viņas skaistā seja bija sarkana un nedaudz piepampusi no raudāšanas ,tuša iztecējusi un pār vaigu stiepās sarkans pleķis kur drīz būs nodevīgs zilums.Piesteidzos viņai klāt un apskāvu.
-Neraudi !Viss būs labi!-Mierināju Gabiju .
-Ak ja vien viss būtu tik vienkārši.-Gabija šņukstēdama noteica.
-Nekas nav vērts tavu asaru!-apskāvu Gabiju vēl ciešāk.
-Tev taisnība!-Viņa apņēmīgi noteica.
-Nu re! Tagad ej uz dušu un sakpies.Ā un vai es drīkstu ko aizņāmties no tava skapja?-Jautāju Gabijai.
-Protams !Es drīz būšu!-Viņa noteica un pazuda aiz vanasistabas durvīm.
Iejot Gabijas skapī atkal jutos kā paradīzē.Ilgi domāju ko vilkt .Nolēmu par labu šortiņiem un t-kreklam.Aši paķēru kedas un devos gaidīt Gabiju.
-Esmu atpakaļ!-viņa noteica iznākdama no vanasistabas kleitiņā.Viņa atkal bija aburoša.Dīvaini bija tas ,ka viņa necentās noslēpt zilumu.
-Nu tā ir mana meitene!-noteicu un apskāvu viņu.
-Varbūt aizejam paēst kaut kur?-Gabija piedāvāja.
-Nu labi ! Tikai ar vienu nosacījumu!-noteicu.
-Labi !Kādu?-viņa jautāja.
-Tu man izstāstīsi visu.Pilnīgi visu!Arī to kur tu biji !-noteicu.Gabja tikai pamāja ar galvu ,ka piekīt.
-Labi dodamies lejā!-Noteicu un sāku starot .Nevarēju sagaidīt kad varēšu apskaut Ralfu.Man jau viņa nežēlīgi pierūka.Kad nokāpām pa trepēm meklēju Ralfu .
-Piedod ,ka viņš pēķšņi devās prom !-Inga Ralfa mamma atvainojās Ralfa vietā.
-Tas nekas! Mēs ar Gabiju dosimies paēst ārpus mājas!-noteicu un uz atvadām noskūpstīju Ralfa vecākus.
-Ejam ?-teicu Gabijai kura bija pievērsusies bildēm pie sienas.Piegāju klāt un redzēju ,ka tur ir dzimtas koks ,kas attēlots bildēs.Agrāk tur kur atradās Ralfa bilde tagad atradās mūsu kopbilde.Tas bija tik aizskustinoši ,ka novaidējos .
-Ejam?-Tagad man jautāja Gabija.
-Labi !-noteicu un vēlreiz pamāju Ingai pirms pazudu ārā pa durvīm.
-Gribi stūrēt?-Jautāja Gabja .
-Man vēl nav tiesības!-Atbildēju .
-Tāds nebija jautājums . Jautājums bija vai tu gribi vadīt mašīnu?-Gabija vēlreiz jautāja.
-Protams! –atteicu ,jo no šādas iespējas nekad neatsakos .Man ļoti patīk vadīt mašīnu.
-Ķer !-Gabija uzsauca un pasvieda mašīnas atslēgas.Šoreiz tas nebija baltais BMW ,bet gan tā brālis tumši zilā krāsā.Iesēdos mašīnas sēdeklī un biju laimīga ieelpojot ādas sēdekļu smaržu.Mazliet piespiedu gāzes pedāli un mēs jau traucāmies ielās.
Paldies ,ka lasat ! Rakstam komentārus un spiežam +
