Paceļu atkal rakstu, ko rakstīju pagājušā recepšu konkursa laikā. Katram dalīniekam liku plusu un rakstīju pantiņu. Šoreiz tikai dažus rakstus, kas iespējams piedalās konkursā var ieraudzīt. Vai lielā mīlestība caur vēderu apsīkusi?
Ja ir interese, palasi pantiņus un zināsi kādus ēdienus gatavoja iepriekšējam recepšu konkursam.
SAMEKLĒ SAVAI KONKURSA RECEPTEI VELTĪTO PANTIŅU !
ŠIS NAV RECEPŠU KONKURSA RAKSTS, BET MANIS IZDOMĀTS REKLĀMAS RAKSTS KONKURSAM!
Kāpēc tik maz dalībnieku mūsu Recepšu konkursm. Vai neproatm vairs cept, vārīt, šmorēt, grillēt, sautēt, sutināt, tecināt, skābēt, sālīt, vītināt, un jēlu, liesu, treknu, sāļu, saldu ēst?
Kur mūsu zelta jaunatne ar savu neaptveramo izdomu par roltoniem, pelmeņiem, burgeriem un citiem vēl omei neizprotamiem ēdieniem? Nu var majonēzi un kečupu ziest pa kreisi un labi, augšā un apakšā, var rādīt kā ēst bez sals un garšvielām. Tik bezgala daudz iespēju katrai gaumei.
Nav ko žēloties, ka garlaicība māc.
Nāc, mūsu pulkā nāc,
Un savas receptes mums rādīt sāc!
Nāc, parādi cik labi tu to proti,
Un kādi talanti tev dabas doti!
Ar prieku mēs tev plusus liksim
Varbūt, pie jaunas maltītes vēl tiksim.
Un atceries, ka ceļš uz mūsu sirdīm
Ir daudzreiz rasts caur vēderu.
Draudzīgi pantiņi no mnis Recepšu konkursa pirmajām zvaigznēm. Ceru, ka katrs atpazīs savējo un neapvainosies, katram rakstam plusiņi no manis.
Šī uzkoda ir vasarīga un nav trekna,
Vien salātlapa padevusies lekna.
Ja vēl krutam šķiņķim svaigais tomāts klāt,
Iznāk neliels burgerītis akurāt.
Var banānus un biezpienu ar jaukt,
Lai dzīvo Selga! – atkal skaļi saukt.
Tad ātri pagatavot lielu kluci
Un barot izsalkušu spoku duci.
Ja gotiņas mums vairāk nedos pienu,
nav jāuztraucas - jāņem tikai krūzi vienu
ar mandelēm, ko tirgo katrā bodē un
jātaisa ir mandeļpienu,- tas būs tagad modē.
Nāk vasara, kad diena mērojas ar nakti
Un mēnestiņš tur saulīti uz vakti-
Griež tumšas sprodziņas un kaisa savā pusē,
Lai saulīte pa gaišo pusi tusē.
Ja patīk raksts, ieliec plusiņu,
Izcepsim rozītes, rīkosim tusiņu.
Satīsim mīklu ar ābolu lapiņām,
Spraudīsim katru ar koka tapiņām .
Kad krēms jau sastindzis ir glāzē,
Sprauž cepumus kā puķes vāzē.
Vēl pūdercukuru uz ogām kaisa,-
Nav krēmā tie vairs jāiemaisa.
Kad vasara, bet savu ogu nava,
Ir tiešām laba recepte man sava -
Var jēlas olas ēst, gūt diētisku baudu
Un spāņu ķirsīti par ļoti lielu naudu.
Ja kāds par maizīti vēl dumji jokos,
Lai pazūd tas no mums tā dziļāk kokos!
Sunītim vidiņu, pašiem tik maliņu,
Apceptu krāsnī ar sieru un gaļiņu;
Visi nu ēda, slavēja dikti,
Tikai sunītis norūca pikti -
Jo neceptus tupeņus ēst esot slikti.
Raksta autors teica tā: Viņam vienalga cepi, vārti vai svaigi ja viņam blodā ir kartupeļi tad viņš ir laimīgs.
Mainu pantiņam tekstu
Sunītim vidiņu, pašiem tik maliņu,
Apceptu krāsnī ar sieru un gaļiņu;
Visi nu ēda, slavēja dikti,
Arī sunītis nerūca pikti -
Jo necepti tupeņi arī nav slikti.
---------------------------------------------------------------------
Raziel. maini tēmu saviem rakstiem Spokos,
Raksti Receptēm tūlīt, beidz būt Faktos, Jokos!
Foršā minka kūku cep, rokas viņai vietā,
Sešas olas skaita, sit, pieredzi liek lietā.
Ja nav daba ļoti skopa,
Fetu ņem no aitas lopa.
Piejauc gurķus, tomātus,
Un ražo sliņķa salātus.
Ja rabarberi aug uz nebēdu,
Es neiesaku lāpīt slinkumu-
Tos mīklā žigli iekšā tin,
Ko uzdzersim? – lai visi min.
Kā saulē ceptās pankūkas
Kāds taisa čūsku salātus,
Tik idiotam lielīgam,
Būs ēdiens vienmēr šāds.
Ikkatrai siera kūciņai
Ir jābūt savai odziņai -
Ir tā, ka var to domās tvert,
Un arī kūkai virsū bērt.
Supernovas spožumā
Superkūkas saldumā
Zibsnī, izaicinot dedz!
Saudzē savi, nepārdedz!
Kefīru ar bietēm jauc -
To par klasiku jau sauc;
Neizdota milzu nauda,
Karstai dienai liela bauda.
Gandrīz kā lazaņja,
Bet svešvārds to traumē.
Es saukšu par pelmeņiem
Vietējā gaumē.
Par šķidru piedevu
Lai valodnieki sauc -
Šo manu mērcīti,
Kam gaļas,sēņu, miltu ir tik daudz...
Ja piedzersim vēl božolē
Mēs savam superbozoļē,
Daudz siekalu vēl tecināsim,
Šo dienu ilgi pieminēsim.
Gadi iet pievienojas jauni autori, top jauni pantiņi. Viens nojaunajiem ir:
Kur gredzenota roka mīklu jauc,
Tu nepatikā tūdaļ projām trauc.
Ja gribēsi par to kaut klusi bilst,
Jau pretī dabūsi, ka ausis svils.
