Nu rakstat komentāros vai turpināt, jo ja nevienam nepatīk, es nedomāju, ka ir vērts rakstīt..
_
Es bēniņos atradu koferi un noslaucīju to no putekļiem. Es paskatījos pulkstenī, bija tikai 4 no rīta, tātad Pāvels gulēs vēl vismaz 2 stundas. Kad koferis bija piekrāmēts ar manām drēbēm un vēl dažām lietām ko man vajadzēs es zvanīju Antrai.
- Halō? - es izdzirdzēju viņas samiegojušos balsi .
- Tu esi gatava braukt? - es viņai vaicāju
- Ahāāa, - viņa nožāvājās - tiekamies pēc 10 minūtēm pie manas mājas .
- Jā, protams -
Mēs devāmies taisnā ceļā uz Latvijas otru galu - Liepāju.
Pēc ļoti daudzām stundām, kuras es neskaitīju mēs bijām galā.
Antra jau bija parūpējusies par dzīvokļa atrašanu. Ienākot dzīvoklī Antra uzreiz pajautāja:
- Nu kā Tev? Es zinu, ir tāds pieticīgs, bet nu, te nebūs mūs tik viegli atrast. -
- Nē, nē, tas ir jauks.. - es itkā atvainamodās teicu.
Viņa man uzsmaidīja un teica:
- Es gribētu redzēt Pāvela sejas izteiksmi kad viņš pamodīsies un sapratīs, ka tevis nav. - viņa iesmējās
- O,jā, es arī - es arī iesmējos .
_
Atvainojos, ka tik īsa, mani iedvesma ir pametusi. Un vēl man trūkst 5 vārdu, tāpēc tos papildina redaktors.
