_7.Daļa_
°Deivida sk.p°
Noskanēja zvans no pēdējās stundas. Beidzot, pie sevis nodomāju.
Devos no skolas ārā kad pamanīju Kristellu ejam uz mājām.
Es nevēlējos pazaudēt iespēju, tāpēc devos pie viņas.
Es:"Čaw, mājās?"
Kristella:" Jā! Un tu arī cik redzu!"
Es:" Nodomāju tevi pavadīt un iespējams labāk iepazīt!"
Kristella:" Nu ja tev nav grūti!" Maigi pasmaidīja.
Es:" Kā pirmā skolas diena?"
Kristella:" Neko tāda, iepazinu vienu meiteni, Debiju, skaista un ļoti saprotoša kā arī jauka un jautra!"
Es:" Aizrādījumus nedabūji no skolotājas?" Nedroši uzjautāju.
Kristella:"Nē, kā tev vispār pagāja pirmā skolas diena?"
Es:" Nu ja neskaita 3 aizrādījumus par telefona lietošanu stundas laikā, tad reāli kruti."
Kristella:"Ko nozīmē, amm...Kruti?" Nedroši ievaicājās.
Es:" Nu tavā ziņā forši."
Kristella:" Ā skaidrs. Nu re mēs esam klāt. Paldies ka pavadīji." Jau atkal maigi pasmaidīja.
Es:" Prieks bija ar tevi parunāt." Pasmaidīju.
Viņa man pamāja un iegāja mājās. Viņa bija tik skaista.
Visu laiku domāju par viņu. Kad biju pie savām mājām es nodomāju uztaisīt viņai mazu dāvaniņu!
Domās:" Kas ar mani notiek? Es nevaru palikt maigs, esmu paša nelabā dēls.!"
°Kristellas sk.p°
Viņš bija tik skaists. Nebūtu domājusi ka tieši tad kad nonākšu uz zemes, es iemīlēšos mirstīgajā.
Es iegāju mājās, noliku somu un devo uz istabu, lai paskatītos ziņas.
Te pēkšņi visus manus plānusp izjauca Kastiels.
Es:" Kass, tev nemācīja pieklauvēt?"
Kastiels:"Piedod, neesmu vēl pieradis. Zin kā, atkal uz zemes, starp mirstīgajiem!"
Es:"Nu man arī neparasti te ir!"
Kastiels:" Kā pirmā skolas diena?"
Es:" Iepazinu jaunus cilvēkus, kuri nelīdzinās dēmoniem!"
Kastiels:" Pēc kā tu to spried?"
Es:" Pēc viņa uzvedības. Es jūtu kad viņi melo un kad nē!"
Kastiels:" Debija un Deivids, skaidrs. Tu viņus kārtīgi iepazini?"
Es:" Pietiekami! Deivids mabi pavadīja un ir laipns, bet Debija ir jautra un saprotoša!"
Kastiels:" Labākais ka mēs nezinam vai tas dēmons ir meitene vai puisis, jeb kāda no skolotājām."
Es:" Es to drīzumā uzzināšu, neuztraucies, man ir ideja!"
