Kliedziens pirms vētras(6)0

_6.Daļa_
°Kristellas sk.p°
Iegāju lēnām klasē un nedaudz nobijusies stāvēju. Pie manis pienāca skolotāja, laikam skolotāja un sadveicinājās.
Skolotāja:"Labdien, vai tu esi jauniņā?"
Es:"Ja šī ir 11b tad jā, esmu Kristella Ozoliņa."
Skolotāja:" Prieks iepazīties, mums par tevi jau paziņoja sen, bet vienmēr atlika tavu parādīšanos!"
Es:" Amm...Mēs beigās pārcēlām visu."
Skolotāja nedaudz sabozījās un tad pievērsās klasei.
Skolitāja:" Tātad šī ir jūsu jaunā klases biedrene, Kristella Ozoliņa. Cerams ka jūs sadraudzēsaties ar viņu un tu Kristella ar viņiem." Jauki noteica.
Es:" Protams."
Es apsēdos blakus kādai meitenei, jo vietas nebija vairs. Klase bija pilna.
Visi uz manis skatījās tik neapmierināti, ko arī vajadzēja sagaidīt.
Debija:" Mani sauc Debija! Un tu esi Kristella!"
Es:" Jā! Prieks iepazīties, Debija."
Debija:" Tev ir puisis?" Zinkārīgi noprasīja.
Es:" Puisis?"
Debija:" Jā, puisis, nu tu saproti par ko es runāju!"
Es minstinājos, jo manā saprašanā, puisis, bija kāds pazistamais kaimiņpuika.
Debija:"Nopietni? Tādai skaistai meitenei un nav puiša!" Nedaudz iesmējās.
Es:"Kas tur tik smieklīgs?" Nedaudz dīvaini sajutusies nopratināju.
Debija:" Khem, piedod, negribēju!"
Tā visu šo stundu mēs abas palikām runājam, kamēr skolotāja sēdēja un pārbaudīja kaut kādus darbus, bet pārējie, pildīja kaut ko.
°Deivida sk.p°
Iegāju klasē un visi lupī kā traki uz manis.
Es:" Sveiki! Vai esmu pareizi ienācis?"
Pie manis pienāca skolotāja un pasmaidīja.
Skolotāja:" Tu esi Deivids Hemeltons, vaine?"
Es:" Tātad pareizā telpa! Vai es varu sēsties?"
Skolotāja nedaudz sajutās neomulīgi un piekrītoši pakratīja galvu.
Es devos uz pašu pēdējo rindu un apsēdos pie loga. Sēdēju viens un momentā arī ierubijos telefonā.