Ķēdēs (53)17

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Kedes-52/766410

MANS 800.raksts 😍
Artūrs neatgāja manis ne soli. Pat lidostā viņš mani vēroja kā vanags upuri. Varbūt viņš kaut ko nojauta. Varbūt tas vienkārši bija Artūrs. Kas bija vēl nepatīkamāk,bija Melānijas dusmīgais-sāpjpilnais-greizsirdīgais skatiens. Ja agrāk bijām kā māsas,tad tagad mūs pat par paziņām būtu grūti nosaukt. Nešaubos un nedusmojos,ka viņa tā jutās. Un es viņu par to nevainoju. Es vainoju sevi,jo visu,kam pieskāros,es iznīcināju,sevi to skaitā.
Lidostā laiks šķita ilgākais manā mūžā. Līdz reisam bija atlikušas trīs stundas,un katra minūte mani tracināja. Man nebija neviens,ar ko parunāt,lai gan biju cilvēku pilnā telpā,lai gan man blakus bija reiz labākie draugi. Railijam un pārējiem es nerakstīju. Negribēju kaisīt sāli brūcēs.
-Laura,- Artūrs mani uzrunāja un es izrāvos no sava puskomas stāvokļa,lai viņam par atbildi paceltu galvu,- Kur tu paliksi,kad būsim mājās?
Nu re. Biju tiktāl iegrimusi domās,ka aizmirsu padomāt par elementāro. Pie Artūra es nepalikšu. Mela pie sevis mani negribēs. Atlika tikai vecāki.
-Pie savējiem,- es atteicu,- Kur citur man palikt nav.
-Tu vari palikt pie manis,- puisis ieminējās un Mela iešņācās. Viņas seja bija viegli sārta no dusmām un viņa demonstratīvi pielēca kājās.- Kas tev iekodis?
-Nekas,- Mela atcirta,- Viss ir fantastiski. F A N T A S T I S K I. Labāk nevar būt.-
-Tātad,- Artūrs viņu ignorēja,- Vai paliksi?
-Nedomāju,ka tā ir laba doma,-
-Tev ir jāpaliek. Mazulim tā būs drošāk.-
-Drošāk pie mēsla,kas sit sievietes?- Mela iejaucās,- Un par to,ka es gaidu divus tavus bērnus,tas nav nekas,vai ne,papiņ?-
-Pati vainīga.- Artūrs atteica. Man bija gana klausīties viņu strīdu un devos uz netālu esošu "TGIF" restorānu. Par izbrīnu,man neviens nesekoja. Ar mierīgu sirdi apsēdos pie letes un sāku pētīt piedāvājumu. Kopš paēdu Esmes gatavoto maltīti bija pagājis kāds laiks. Un,lai gan nejutos ļoti izsalkusi,man VAJADZĒJA ko apēst. Nolēmu par labu siera frī kartupeļiem ar mērci, ziemeļu burgerim un kolai ar ledu. Tas nebija diez cik veselīgi,tomēr aizņems laiku. Kamēr tika gatavots mans pasūtījums, ķimerējos telefonā,meklēdama saistošaa aplikācijas. Kā viena no tām bija "geocatching", kur kartē bija atzīmētas vietas,kur bija paslēptas lādītes ar dārgumiem. Izrādās to bija daudz,un arī pat Latvijā.
-Un ko tas nozīmēja?- Artūrs apsēdās man blakus. Viesmīle nolika man priekšā groziņu ar maniem kartupeļiem un pievērsos tiem.-Hei,tas nav veselīgi...
-Man gribas.- es atcirtu un iemetu mutē pamatīgu sauju.- Ej pie savas Melānijas.
-Viņa nav mana. Un tu to zini.-
-Tie ir tavi bērni...- es atgādināju.
-Man viņus negribējās. Melānija man meloja par pretapaugļošanās tabletēm,lai mani paturētu. Laura,vai tu nesaproti? Tas bija tāpēc,lai atgūtu...
-Fakts ir fakts,- es viņam teicu,- Es gribu pabūt viena.
-Tu vairs neesi viena,mazais.-
-Nesauc mani tā. Un,ja tu liksi Melai uztaisīt abortu,es tevi ienīdīšu visu atlikušo dzīvi.
-Un tālab piesaistīties pie cilvēka,kas man nav nekas? Laura,tu un mūsu mazulis ir viss,kam ir nozīme.
-Tu pat nezini viņa dzimumu,- es atteicu,un padzēros kolu,- Ļauj man padomāt.
-Kā gribi,- viņš pateica un devās prom. Notiesāju burgeri un beidzot no kabatas izvilku Railija slepeno ziņu.
Te nu bija tas brīdis.
Atrullēju follijā tīto lapiņu un atklāju,ka tas ir dokuments. Dokuments,kas apliecināja,ka mana gaidāmā bērna tēvs ir Railijs.