Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
1
0

Tākā nebija ko darīt,uzrakstījās arī otrā daļa

KĀRDINĀJUMĀ...

Grēkosim...
Dvēseles ziedosim...
Izsauksim...mirušos kas guļ miegā.
Zīmēsim...Tumsas eņğeļus sniegā.
Klejosim...gar kapsētu mēnesnīcā.
Dejosim...kā melnas sniegpārslas vējā.

Kārdinājumā grimsim,no nepatikšanām bēgsim.
Garu pasaulei sevi pievienosim,
Jo šo dzīvi mēs šeit beigsim.

Grekosim...
Kādam pāri nodarīsim.
Traucēsim...kādam to mūžīgo mieru.
Sajauksim...kādam nakti ar dienu.
Bet nevaram...mēs cīnīties ar laiku,
Jo pretī tam...vienmēr jāiet ar smaidu.

Kārdinājumā grimsim,no nepatikšanām bēgsim.
Roku rokā mēs iesim un teiksim ka piedosim.
Kārdinājumā grimsim,no nepatikšanām begsim.
Garu pasaulei sevi pievienosim,
Jo šo dzīvi mēs šeit beigsim...

 Autors: Sanders Kaut kas no dzejas...2
1.
1
0
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [2]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
SoullesS avatars
Medaļa Holly ShitMedaļa NāvīteMedaļa Holly Shit
  SoullesS 10.12.15 14:04
0
0

pārlaist nakti kapsētā ir vienkārši un diezgan mierīgi. 

arī pa mežu naktī ir mājīgi, jo jūties kā gars... 

asās izjūtas sagādā dzīves laimīgie mirkļi jo tie vienmēr pagaist.. 

Sanders avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa FraktālisMedaļa Oriģinālautors
  Sanders 10.12.15 14:11
0
0

atbildot uz SoullesS komentāru " pārlaist nakti kapsētā ir vienkārši un ... " Varetu ta but,bet par asaam izjutam neuzskatitu