2

 0  1

Tākā nebija ko darīt,uzrakstījās arī otrā daļa

KĀRDINĀJUMĀ...

Grēkosim...
Dvēseles ziedosim...
Izsauksim...mirušos kas guļ miegā.
Zīmēsim...Tumsas eņğeļus sniegā.
Klejosim...gar kapsētu mēnesnīcā.
Dejosim...kā melnas sniegpārslas vējā.

Kārdinājumā grimsim,no nepatikšanām bēgsim.
Garu pasaulei sevi pievienosim,
Jo šo dzīvi mēs šeit beigsim.

Grekosim...
Kādam pāri nodarīsim.
Traucēsim...kādam to mūžīgo mieru.
Sajauksim...kādam nakti ar dienu.
Bet nevaram...mēs cīnīties ar laiku,
Jo pretī tam...vienmēr jāiet ar smaidu.

Kārdinājumā grimsim,no nepatikšanām bēgsim.
Roku rokā mēs iesim un teiksim ka piedosim.
Kārdinājumā grimsim,no nepatikšanām begsim.
Garu pasaulei sevi pievienosim,
Jo šo dzīvi mēs šeit beigsim...

Komentāri 2

0/2000

pārlaist nakti kapsētā ir vienkārši un diezgan mierīgi. 

arī pa mežu naktī ir mājīgi, jo jūties kā gars... 

asās izjūtas sagādā dzīves laimīgie mirkļi jo tie vienmēr pagaist.. 

 0  0 atbildēt