Šī daļa nav gara,jo iedvesmas pavisam nav. Sūtat,kādas idejas uz vēstulēm vai rakstat komentāros ;)
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Kartejais-apmans-2/711560
*Rihards*
Kas ar viņu notika? Kāpēc viņa tā vienkāši izskrēja raudādama? Es ātri saģērbos man pat tam nevajadzēja 30 sekundes un izskrēju no sava dzīvokļa un tur arī viņa bija sēdēdama uz grīdas kāpņutelpā un raudādama. Bet kapēc?
Es pietupos pie viņas.
"Ej prom!", viņa šņukstus teica.
"Kapēc? Kas notika,ka tu te vienkārši raudi? Un sēdi tikai manā maikā!"
"Tas viss ir tevis dēļ!"
"Bet ko es izdarīju?", es patiešām biju nesaprašanā.
''Uz tavas rokas ir uztetovēts tavas meitenes vārds ''Sabīne'',bet tu tā vienkārši mani aicināji pie sevis palikt pa nakti! Kapēc? Kapēc tu gribēji,lai guļu pie tevi? Kapēc tu prasiji,lai es tev iedodu buču uz vaiga? Kapēc tu pēctam pagriezi galvu? Kapēc?", viņa sāka raudāt stiprāk.
Es klusām iesmējos, tā,lai viņa to nedzird.
"Ak tu mazā muļķīte!", iesmējos, "Sabīne nav mana meitene!"
"Kas tad?", meitene veljoprojām šņukstēja.
"Tu esi greizsirdīga pret deviņgadīgu meiteni!", nedaudz iesmējos.
"Kādā ziņā?", viņa noslaucīja asaras un beidzot paskatījas uz manīm.
"Sabīne ir mana mazā māšele ko es ļoti mīlu un viņasdēļ uztetovēju viņas vārdu uz rokas!
" Akdievs esmu tāda muļķe!", viņa noteica " un es neesmu greizsirdīga!"
"Kā teiksi!"
"Bet tu sēdi uz grīdas tikai manā kreklā tāpēc tev labāk iet iekšā! Tu vari saslimt!"
"Akdiesvs es patiešām biju to aizmirsusi!''
Es piecēlos un iedevu viņai roku,lai viņa var piecelties. Viņa piecēlās un es atvēru viņai durvis,kā man patika viņas garie melnie mati,kas sniedzās līdz viduklim un viņas brūnās acis kuras gandrīz vai hipnotizēja, bet viņas augums bija ideāls. Viņa visa bija ideāla.
"Tu piedāvāji,lai mēs kautko pagatavojam. Piedāvājums vel ir spēkā?", iesmējos.
"Piedāvājums ir spēkā, bet ko gatavosim?", viņā jautāja.
"Es pagatavošu pankūkas, bet tu uztaisi mums kafiju!"
"Okey!", Kristīne pasmaidija.
*Kristīne*
Mēs paēdām un es pieteicos izmazgāt traukus kamēr es to dariju, Riharda rokas apvijās ap manu vidukli taureņi atkal sāka dejot manā vēderā, bet es turpināju mazgāt traukus.
"Ko tu dari?", tomēr pajautāju viņam.
"Apskaju skaistāko meiteni pasaulē!",puisis iečukstēja man ausī.
Biju jau beigusi mazgāt traukus un pagriezos pret viņu.
"Un kur viņa ir? Es viņu neredzu!",kaitināju puisi un tomēr es neuzskatiju sevi par skaistu varbūt nedaudz simpātisku.
"Viņa stāv man priekšā!",puisis pasmaidīja.
"Aww", tas bija viss ko varēju pateikt.
Dzirdēju,ka ,kāds ienāk pa durvīm, bet ienācēju neredzēju. Rihards ienācēju pamanīja un uzreiz mani noskūpstija, es nesamulsu un atbildēju viņa skūpstam. Tauriņi jau atkal bija manā vēderā, bet es sapratu,ka viņš to dara tikai ienācēja dēļ. Tā bija ienācēja,jo dzirdēju,kā viņa kautko nomurmina izejot ārā no dzīvokļa. Domāju,ka,kad viņa aizies viņš uzreiz atrausies, bet tas nenotika un tas mani nedaudz iepreicināja.
"Tu to darīji tikai tāpēc,ka kāds, jeb,kāda te ienāca?",kad atrāvāmies viens no otra jautāju,
"Netikai.",puisis noteiaca, "es tāpat būtu to izdarijis!"
"Patiešām?", jautāju.
"Patiešām!", to pasakot viņš atkal mani noskūpstija.
---------------
"Amm... Kas viņa bija? Nuu tā meitene,kas iegāja pa durvīm..."
"Tā bija mana bijusī,kas neliek man mieru,jau gadu! No tā brīža,kā viņu pametu."
"Nopietni? Jau gadu?", biju izbrīnīta.
"Un kāpēc jūs izšķīrāties? Protams ja negribi vari neatbildēt!"
"Tāpēc,ka man ļoti nepatika tas,ka viņa tā teikt ''kāpa" man uz galvas."
"Nu skaidrs... Piedot,ka uzdevu šo jautājumu.."
"Viss kārtībā!",puisis man uzsmaidija.
Tā vēl nedaudz parunājām un es sapratu,ka laiks doties mājās.
"Klausies... Man neērti jautāt... Bet vai tu..." ar lielām atstarpēm teicu.
"Vai es varētu tevi aizvest uz mājām?"
"Jā.. Es nepazīstu šo rajonu un nezinu kur atrodamies..."
"Nav problēmu!",puisis noteica un mēs uzģērbām apavus un devāmies uz Riharda mašīnu.
Šodien Rīgas ielas bija neparasti tukšas. Mašīnu gandrīž vai nebija. Tā mēs turpinājām braukt tagad ceļš bija tukš un nebija manāma neviena mašīna,kaut vienmēr ap šo laiku te ir pilns ar cilvēkiem un mašīnām. Pēkšņi mēs pamanijām mašīnu,kas brauca pretējā virsienā pa mūsu joslu,kad...
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Kartejais-apmans-4/711820
