local-stats-pixel fb-conv-api

Kārtējais apmāns #168

92 0

Hey,hey,hey! Jauna daļa ir klāt! Ja neradīsies jaunas idejas tad varu teikt,ka stāsts tuvojas beigām! Iespējams,ka tagad arī notikumi virzīsies uz priekšu ātrāk. Tāpēc baudam! ;)
Atvainojos par pareizrakstības kļūdām! Un par to,ka īsa ;)


http://mspoki.tvnet.lv/literatura/Kartejais-apmans-15/716108

Viņa klusēja, vienkārši klusēja
un pēkšņi izskrēja no baznīcas. Visi bija šokā. Katrs kaut ko savā starpā apsprieda. Mana brāļa acīs varēja redzēt, asaras ko viņš mēģināja noturēt un viņš bija vēl lielākā šokā nekā mēs visi. Es arī biju nesaprašanā. Viņi taču mīlēja viens otru. Rihards smaidīja.
Iedunkāju puisi : "Kā tu vari smaidīt,kad mana brāļa kāzas ir sagrautas?",iespējams,ka es bļautu,bet negribu to darīt citu priekšā.
"Nomierinies! Viss būs labi!",viņš turpināja smaidīt.
"Kā viss var būt ...",nepabeidzu teikumu,jo sadzirdēju mūziku un tūlītpat iegāja arī Aivita ar mikrafonu.
"Vai atceries to dienu,kad mēs iepazināmies? Tas bija mūsu kopīga drauga Edgara dzimšanas dienā. Tad mēs viens otram veltījām vieglu flirtu. Šis vieglais flirts pārvērtās,īstā milestībā. Tā mēs gandrīz katru vakaru bijām kopā,tikāmies. Es atceros,katru mirkli ko pavadīju ar tevi. Mūsu pirmo skūpstu, to,kā tu man piedāvāji kļūt par tavu meiteni. Mūsu pastaigas,gar jūru, parku un pat mežu. Mēs esam pazīstami apmēram 3 mēnešus,bet man liekas,ka pazīstu tevi visu mūžu. Es atceros to patīkamo sajūtu,kad tu piedāvāji kļūt par tavu sievu. Es "lēju" prieka asaras. Tagad es jau esmu topošā māmiņa,kaut to vēl īpaši nevar pamanīt. Tagad es stāvu te. Skatos tavās zilajās acīs,kas ir,kā okeāns. Atceries ,ka es tevi mīlu un mīlēšu vienmēr! Ceru,ka tu arī! Tāpēc saku tev JĀ!",Aivita nolasīja īsu,bet aizkustinošu repu.
"Lūdzu jūs parakstīt dokumentu,kas apliecinās jūsu laulību!",kad meitene,beidza lasīt repu. Viņi parakstīja dokumentu,"līgavaini, varat noskūpstīt līgavu!"
Pēc skūpsta mēs visi uzdāvinājām puķes un gājām fotogrāfēties.
"Kāpēc tu man neko neteici?",jautāju Rihardam.
"Tāpēc,ka tas bija pārsteigums!"
"Vaitad uz tevīm ir iespējams dusmoties?",uzdevu retorisku jautājumu.
"Iespējams ir! Bet es neļauju tev uz manīm dusmoties!",viņš iesmējās un noskūpstīja mani. Kad atrāvāmies viens no otra,ka mans brālēns ir mūs nofotografējis skūpsta laikā,es par to tikai pasmaidīju Kristapam. Viņam bija tumši zilas acis, brūni mati,nedaudz līdzīgi Bīberam. Kaut arī viņam bija tikai 15 viņš bija pat nedaudz garāks par mani,bet nav nekas neparasts,jo es esmu diezgan īsa tikai 1m 65. Bet Rihards ir 1m 80. Viņam blakus es jūtos,kā maza meitenīte,bet man tas patīk. Kad visi beidzām fotogrāfēties,braucām uz kādu restorānu,kur turpināsies visa rosība. Gandrīz visu vakaru dejoju tikai ar Rihardu,bet sanāca padejot arī ar Markusu, Kristapu un tēti. Rihards bija diezgan daudz iedzēris un jau,kādu laiku ir prom,tāpēc gāju viņu meklēt. Izgāju ārā un tur redzēju,kā Rihards skūpstās ar kaut kādu skuķi. Es sāki raudāt,es uzreiz apgriezos un ieskrēju,kādā. Pacēlu galvu uz augšu.
"Rihard? Tu taču..",pagriezos tur,kur "viņš",skūpstās ar citu. Ak Dievs! Tas ir,kāds cits vīrietis. Muļķe!
"Kāpēc tu raudi?"
Es neko neatbildēju,bet vinkārši viņu apskāvu. Sāku klepot,jo sajutu cigarešu smaku. Es nevaru to ciest.
"Tu pīpēji?!",biju šokēta.
"Tikai vienu reizi!"
"Bet Rihard! Nedari tā vairs nekad,labi?"
"Tu man neliksi ko darīt!",viņš rupji noteica un aizgāja,kas ar viņu tik pēkšņi notika. Es atkal sāku raudāt.
-----------
Tiko atvedu Rihardu uz mājām. Esmu veljoprojām nedaudz dusmīga. Man ir grūti uz viņa dusmoties.. Iegājām dzīvoklī viņš noģērbās un iegūlās gultā.
"Atā!",rupji noteicu un devos ārā no guļamistabas.
"Kristīn!",Riharda balss mani apturēja un es apgriezos un piegāju pie gultas.
"Piedod lūdzu! Es nezinu,kas ar mani notika. Es negribēju būt tik rupjš. Piedosi?",es ar grūtībām sapratu to ko viņš pateica.
"Ehh..",nopūtu," labi.."
"Es iešu!",gribēju jau iet prom,bet Rihards saķēra mani aiz rokas tā ieguldod mani gultā. Viņš mani apskāva.
"Ja gribi,lai guļu blakus tad ieej dušā un nomazgā zobus. Es nevaru ciest cigarešu smaku!"
Viņš mani paklausīja. Kad viņš nomazgājās,es arī iegāju dušā .
"Vari aizdod,kādu t-kreklu?",iegāju guļamistabā,aptinusies tikai dvielī.
Viņš izkāpa no gultas un tā vietā,lai iedotu man t-kreklu viņš apskāva mani no mugurpuses.
"Man labāk patīk tā!",viņš iečukstēja man ausī.
"Nekas..",pagriezos un noskūpstīju viņu.
"Lab,lab ņem!",viņš man iedeva t-kreklu.
"Paldies!",pateicos,iedevu mazu bučiņu uz vaiga un gāju uz vannasistabu pārģērbties.

25.decembris.
Ziemassvētki. Mani mīļākie svētki. Biju sajūsmā. Rītu sāku ar iepirkšanos. Nopirku sev baltu kleitiņu,melnu žaketi un melna augstpapēžu kurpes. Manam puisim jau ir apnicis "valkāties" ar mani pa veikaliem. Es par to tikai pasmaidu un arī,iedodu,kādu buču. Neiztiku arī bez dāvanām sev mīļiem cilvēkiem. Zinu,ka dāvanas jāpērk ātrāk,bet šoreiz tā sanāca..
"Rihard? Vari aiziet piemeklēt saviem vecākiem dāvanu,bet es pa to laiku nopirkšu saviem. Labi?",mīļi palūdzu, bet,lai viņš nevarētu atteikt noskūpstīju viņu.
"Tiekamies, tepat pēc pusstundas!"
Sākumā nopirku dāvanu Rihardam. Tas bija jauns rokas pulkstenis,bet pēc tam saviem vecākiem. Atradu ļoti skaistu tējas servīzi un nekavējoties to nopirku. Paspēju nopirkt dāvanu arī Lienei un Markusam ar Aivit. Lienei nopirku džemprei par kuru viņa jau ilgu laiku jūsmo. Bet Markusam ar Aivitu jaunu fotoaparātu. Dāvanas nopirku vēl dažiem man tuviem cilvēkiem.
Tikāmies ar Rihardu norunātājā vietā. Redzēju,ka viņš arī ir nopircis dāvanas tuvākajiem draugiem. Visas dāvanas salikām bagāžniekā. Rihards mani aizveda uz mājām,bet pats aizbrauca uz savu dzīvokli. Man pakaļ viņš atbrauks 17:00 .
Iegāju mājā,kur mani sagaidīja Haci. Izvedu viņu ārā. Pēc pusstundas devos atpakaļ uz dzīvokli. Pulkstens rādīja 15:25. Man nav pārāk daudz laika,lai sataisītos. Tāpēc steidzos. Ātri iegāju dušā,nomazgājos, izžāvēju matus,ielokoju tos, uzkrāsojos uzģērbu šodien nopirkto kleitu žaketi un augstpapēžu kurpes.Drīz vien atbrauca Rihards un mēs varējām braukt uz restorānu,kur tiks svinēti Ziemassvētki. Bijām ieradušies pirmie,jo mums vecāki palūdz pabeigt dekorēt telpu,kurā svinēsim. Iegājām telpā,kur atradās galds, televīzors, trīs vienvietīgās gultas un durvis,kas veda uz vannasistabu,bet otras uz telpu,kuru beigsim dekorēt ar lampiņām. Šī istaba bija domāta,tam,ja,kāds vēlēsies atpūsties. Iesēdāmies gultā un sākām piņķerēt tās vaļā.
Pēc pusstundas mocībām. Sakarinājām lampiņas,nolikām dāvanas zem lielās izrotātās egles,labi,ka galdu vajadzēja klāt personālam. Tā mēs gaidījām mūsu vecākus. Sākumā ieradās mani vecāki un arī nolika dāvanas zem eglītes un drīzumā ieradās arī Riharda vecāki un pārējie. Pēc divu stundu svinēšanas,katrs izdalījām dāvanas. Vislabākā dāvana bija no Lienes. Viņa man uzdāvināja dāvanu karti uz vienu no maniem mīļākajiem veikaliem. Mani ļoti iepriecināja tas,ka manam brālēnam patika austiņas ko biju viņam sarūpējusi. Palutināju arī haci ar konserviem un jaunu apģērba gabalu, viņš dievināja ģērbties.
Rihards man uzdāvināja ļoti skaistu zelta kuloniņu sirds formā. Gribēju raudāt no sajūsmas. Tā mēs vēl,kādu laiku svinējām,pēctan cisi viesi lēnām sāka izzust. Šonakt paliku pa nakti pie Riharda.
31.decembris.
"5,4,3,2,1! Laimīgu Jauno gadu!!",visi kopā iesaucāmies un apsveicām viens otru. Jauno gadu svinējām pie maniem vecākiem laukos.
"Lūdzu nelielu uzmanību!",Rihards iesaucās un piegāja pie manis.
Viņš pietupās uz viena ceļa izvilka no žaketes kabatas mazu sarkanu kastīti un jautāja : " Kristīn,vai tu kļūsi par manu sievu?"
Es sāku raudāt ar prieka asarām.
"Protams!"

92 0 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

ar laimīgām.

1 0 atbildēt
Stāstu beigt ar laimīgām vai nelaimīgām beigām?
0 0 atbildēt
Ja nebūs laimīgas uztaisīšu tūkstoš kontus un spiedīšu dislike vai kă viņu tur sauc
0 0 atbildēt
Nelaimīgas. :D Vai arī tādas mistiskas. Piemēram, ka kāzās viņu iesūc nlo šķīvītī. Un aizved uz paralēlo pasauli. :D Lab, joks. :D
0 0 atbildēt