local-stats-pixel fb-conv-api

Kāpēc tā#11#1

23 0

-Mamm nu taču ātrāk, es nokavēšu. Es nemitīgi viņu skubināju, man ātrāk vajadzēja tikt uz skolu lai satiktu Džo.


-Katrīn tev vēl ir daudz laika. Mamma bija pat mazliet pārsteigta, es parasti ļoti negribēju braukt uz skolu.


Nu tad beidzot mēs izbraucām. Gan jau paspēšu. Džo parasti ir mazliet agrāk skolā, un cerams man pietiks laika lai viņam paskaidrotu, ka es biju pie omītes un tur nebija zonas.


-Mmm Katrīn labi izskaties. O tas ir kas jauns. Mana māsa parasti saka ka es izskatoties briesmīgi, bet šodien. Tas sāk kļūt interesanti.


-Prieks ka pamanīji. Uzsaucu un izlecu laukā no mašīnas.


Ātriem soļiem devos uz klasi, nē pareizāk būtu teikt lidoju uz klasi tā it kā man pakaļ dzītos bars traku burunduku vai lāču. Vai lāči vispār varētu ienākt skolā? Cerams ka nē.


Ievilku elpu un devos uz savu vietu. Džo vēl nebija atnācis.


Jutu kādu pieskaramies man pie pleca, pagriezos. Tas bija Džo nu tad beidzot. Pirms paspēju ko teikt jau bija izskanējis jautājums.


-Kāpēc tu necēli telefonu? Viņš izskatījās mazliet pat vīlies.


-Piedod, mēs bijām aizbraukušas pie omītes un viņa dzīvo meža vidū, un tur nebija zonas. Es mēģināju taisnoties.


-Nu labi, tikai nākošreiz brīdini mani par šādiem izbraucieniem. Labi?


-Tikai tad ja iedosi man savu numuru.


Es iedevu savu telefonu un viņš tu uzrakstīja savu telefona numuru. Nu viņš jau varēja nosaukt, jo man liekas ka es viņu jau tagad zinu no galvas.


-Un kā tu vispār uzzināji manu numuru? Mani tas ļoti interesēja.


-Elementāri, pateicu skolotājai ka mums ir jātaisa projekts kopā un man vajag ar tevi parunāt. Un viņa iedeva tavu numuru.

Zvans.

Klasē ieskrēja vēl pēdējie kavējošie skolēnu un stunda varēja skākties.

23 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
12 avatars12

Hei, kur beidzas tiešā runa un sākas piebilde? Atšķir visu, lai var palasīt.

0 0 atbildēt