local-stats-pixel

Kad viss ir pateikts (31)2

 116  0

No rīta pamodos un ļoti gribējās dzert. Izstaipījos un devos padzerties.Māja bija ļoti skaista. Ar lieliem, skaistiem logiem un lielu verandu.Klusi nokāpu uz pirmo stāvu un atradu virtuvi. Tā bija ieturēta bēšos toņos ar lielu ēdamgaldu. Gluži ,kā manā sapņu mājā.No plaukta paņēmu glāzi un padzēros ūdeni.Virtuvē ienāca Džošs un pievilka mani sev klāt.

-Kur mēs atrodamies?- pavēru skatu ārā pa logu un ieraudzīju skatu uz jūru.

-Manā mājā ,kuru es nopirku vakar no rīta- Džošs uzsmaidīja un izveda man ārā.Dārzs bija pilns ar sārtām un baltām rozēm. Tomēr manu uzmanību piesaistīja prīmulas.

-Bijušais saimnieks, ļoti lūdza šīs te nerakt ārā- Džošs ievērojis manu interesi ierunājās-Dīvains, ne?-

-Nezinu- novērsu skatu no puķēm un pievērsos jūrai. Šī māja droši vien maksāja veselu bagātību.Parāvu puisi uz takas pusi, kura veda uz jūru.Jūras viļņi strauji sitās pret krastu un tad atkal ieplūda atpakaļ.

-Patīk?- Džošs mani apskāva un turēja apskāvienā.

-Ļoti-pēc brīža klusi ierunājos un turpināju skatīties uz viļņiem.Te bija burvīgi. Neapbrīnojami skaisti.Viņš apsēdās smiltīs un iesēdināja mani sev klēpī.Es nevarēju savu skatu atraut no jūras.

-Kā jums ar Reičelu?- pēc brīža ieminējos un paņēmu smilšu saujiņu rokās.

-Nezinu. Man ir bail viņu pamest-Džošs noplātīja rokas un es atcerējos ,kā Reičela ārdījās.Pašlaik mūsu attiecības ar Džošu ir iesaldētas. Džošs mani piecēla un veda uz māju pusi. Ejot garām dārzam manu skatienu atkal pievērsa prīmulas.Uzkāpu augšējā stāvā un apģērbos. Džošs jau mani gaidīja pie istabas durvīm.Klusēdami aizgājām līdz mašīna un apsēdāmies salonā. Džošs vēl netaisījās likt atslēgu aizdedzē.

-Bija labi-pārtraucu klusumu un paklaudzināju pirkstus pret logu.Man tik ļoti gribējās palikt, bet es nevaru. Ne tagad.Jāpabeidz divpadsmito klasi un jābrauc prom. Te viss ir pārāk daudz izpostīts. Galvenais lai izveseļojas mana Patrīcija. Pēkšņi no acīm izlauzās pāris asaras.

-Jā- viņš gari norūca un noslaucīja asaras no manām acīm.Pierāvu viņu sev cieši klāt un noskūpstīju.Šoreiz savādāk nekā citās reizēs.

-Tagad ir vēl labāk- atmetu galvu uz atpakaļ un iesmējos.Tomēr Džošs neapstājās un uzcēla mani sev virsū.Skūpsti iekarsa un drīz jau es atvadījos no sava džempera.

-Tu zini, ka tagad tu "laid pa kreisi"?-saņēmu viņa seju savās plauktās un noņurdēju.Pēc īsa brīža kāds pieklauvēja pie loga un es salecos.Abi šokā saskatījāmies un es ātri uzvilku savu džemperi.Apsēdos blakus vadītāja krēslā un iztēlojot it kā nekas nebūtu bijis.

-Ja?-Džošs atbīdīja logu un piekārtoja matus.

-Sveiks, kaimiņ. Atnācu sasveicināties- kāds vīrietis pusmūžā ar ūsām pasmaidīja un ierunājās.

-Jā, sveiki- Džošs paskatījās uz mani un knapi valdīja smieklus.

-Nu tad es došos, redzu ,ka esat diezgan aizņemti-vīrietis pārbrauca ar pirkstiem pāri ūsām un devās prom.Džošs aizvēra logu un abi sākām smieties kā negudri.No smiekliem jau sāka tecēt asaras un mēs nevarējām apstāties.

-Vajadzēja vēl "Sveikiņi, kaimiņi"-Džošs attēloja Nedu Flandersu no Simpsoniem.Beidzot atguvām normālu elpu un beidzām smieties.Džošs beidzot izbrauca no piebraucamā ceļa un veda mani mājās.Varbūt kādreiz šīs būs manas mājās, mūsu mājas. ..

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Labs,dievinu tik loti patiik! :) :D  "sveikini kaimin" hihi  !;d

 0  0 atbildēt

Nākamo man tiešām šitā daļa patīk :)

 0  0 atbildēt