Atcerējos par šo jauko vakaru un iemigu.
No rīta piecēlos ar ļoti labu garastāvokli un devos dušā.No tās iznāca Reičela un paskatījās uz mani ar kucēna skatienu.Aizvēru durvis un taisījos doties dušā.Flīzes bija slapjas un es uz tām paslīdēju.
-Stulbā kaza- nokaucos un sajutu asas sāpes rokā.Cerams ,ka es neesmu salauzusi roku.Piecēlos un centos kustināt roku.Džošs iesteidzās vannas istabā un gribēja palīdzēt.
-Nu nevajag.Es negribu atkal piedzīvot Reičelas histēriju-ar veselo roku stūmu viņu ārā pa durvīm-Vispār liec man mieru!-
Roka vairs tik ļoti nesāpēja un tas noteikti bija tikai sasitums.Nomazgājos, izžāvēju matus,iztīrīju zobus un uzklāju kosmētiku.Aizlavījos uz istabu un apģērbos. Tā kā ārā bija silts uzvilku Patrīcijas dāvināto gaiši zilo kleitiņu un melnās laiviņas.Kādreiz jau var.Virtuvē ātri uzkodu dažas maizītes un gāju lejā.Lejā stāvēja Lūka ar visiem saviem draugiem.
-Ģimenes apskāviens-puiši man uzklupa virsū un es sāku smieties.Harijs pieteicās nest manu somu.Garām mums centās tikt Kristija. Viņa izskatījās diezgan bēdīga.
-Sveika-uzsaucu un pamāju meitenei-Nāksi ar mums?-
-Labprāt-meitene pasmaidīja un visi puiši ar viņu sasveicinājās.
-Mums būs apsardze kā prezidentam-Kristija iesmējās ,kad bijām pie skolas.Puiši negribēja iet prom un mēs arī īsti negribējām atvadīties.Pie durvīm visi apskāvāmies un pārējās meitenes noskatījās ar skaudību.
-Viņi ir aizņemti-ejot iekšā nobļāvos un Lūka man pamāja.Pretī man nāca mūsu saules stariņš Eliots. Apskāvāmies un visi trīs devāmies uz moku kambari.Matemātikas kabinetu.Klasē valdīja pierastais skaļums līdz atnāca skolotāja. Kristija apsēdās man blakus un aizrautīgi pierakstīja katru skolotājas vārdu.Toties es skatījos ārā pa logu un vispār neklausījos.Acu priekšā uzpeldēja skats ar sašauto puisi ,ko es toreiz apraku.
-Sonora varbūt aiziesi pie māsiņas?-skolotāja nobažījusies mani uzlūkoja.
-Man viss kārtībā-papurināju galvu un atvēru kladi.Pilna klade ar sirsniņām. Cik salkani.Tālāko stundu centos neskatīties ārā pa logu un vismaz pusi no stāstītā pierakstīt.Pēc stundas mani apķēra Džeks, futbola komandas galva.
-Šo piektdien pie manis ir ballīte.Tu taču būsi?-viņš uzsmaidīja un virzīja mani uz bioloģijas kabinetu.Mans bijušais ,starp citu.Mēs joprojām esam draugi, vismaz cenšamies būt.
-Ir cita iespēja?-atsmaidīju pretī un noliku somu uz galda.
-Lieliski- Džeks vēlreiz mani apskāva un devās pie saviem puišiem.
