local-stats-pixel

Kad viss ir pateikts (19)4

Devos uz lielo istabu paskatīties televizoru.Pārslēdzu vienu kanālu pēc otra un tā arī neko neatstāju, kaut kas pietrūka.Blakus man apsēdās Džošs un skaļi čāpstināja.Cerēju ,ka tas beigsies ,bet viņš turpināja.Neizturēju un uzkliedzu viņam-Tu vari beigt?! Tu man pa šīm divām dienām esi tā noriebies.-

Nesagaidot atbildi cēlos lai ietu prom.Es aizķēros aiz spilvena ,kurš stāvēja uz zemes un uzkritu viņam virsū.

-Tad tu saki ka mani ienīsti, tad jau krīti manās skavās-Džošs uzvaroši smaidīja un es nosarku.

-Man jau draudēja Reičela. Mēs laikam te nesadzīvosim-nostājos kājās un nopūtos-Reičela mani bez sāls apēdīs.-

-Paliec-Džošs stingri satvēra manu roku.Brīdi palūkojos uz viņa roku un savu roku.Kādēļ lai es uzticētos šim ķēmam? Paraustīju plecus un devos apģērbties.Uzvilku savu mīļo, melno sporta tērpu un baltās kedas.Izmetos no kāpņu telpas un skrēju uz daudz stāvu māju.Nonākusi uz jumta apsēdos uz seguma pierāvusi sev cieši klāt ceļus.Pēc brīža jau sāka gāzt lietus, kas saplūda ar manām asarām.Šonakt nebija nevienas zvaigznītes un arī pilnmēness nebija.Arī man nekas nebija.Manas drēbes jau bija pilnībā slapjas.Drīz jau sāka klabēt zobi un uzmetās zosāda.Atgāzu galvu un lietus stipri sitās pret manu seju kā tūkstošiem mazu adatiņu.Atkal apsēdos un sāku nenormāli trīcēt.Drīz no manām drēbēm sāka pilēt ūdens.

-Sonor?-no mugurpuses man kāds tuvojās.Bija tik auksts,ka sāka raut krampji.Tikai ne Lūka.

-Vācies-nemaz neskatījos uz runātāju ,jo domāju ka tas ir viņš.Mani silti un mīļi apskāva Džošs ,un es turpināju raudāt viņa jakā.

-Ar mani viegli nebūs, bet mēs varam mēģināt sadzīvot- viņš sabužināja manus matus un veda uz durvju pusi.

-Es nezinu-klusi nočukstēju un centos nesaļims te pat uz vietas.Šajā gadījumā centīšos izbēgt no jebkādām problēmām un strīdiem.Skola,mājās,skola.Nonākot uz bruģētās ieliņās, kājas klupa aiz katra akmeņa.Sapratis ,ka tālāk es netikšu Džošs mani līdz mājai nesa.

-Paldies-pirms acis aizvērās pateicos.Pamodos ap diviem naktī un man laikam bija drudzis.Centos pabļaut, bet no mutes nenāca pat vārgs sauciens.

-Džošs-pēc ilgiem centieniem ,beidzot dabūju saucienu pār lūpām.Centos satīties segā, jo ļoti sala.Dieva dēļ, atnāc.Istabā lēni ienāca samiegojies Džošs.Viņš no atvilknes izvilka divas zāļu paciņas un iedeva man pa tabletei.Džošs palika gulēt pie manis un jau pēc maza brīža aizmiga.Apķēros viņam cieši apkārt lai sasildītos un arī iemigu.

-Paldies- vēl klusi nočukstēju un aizmigu.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Labi stāsti :))
0 0 atbildēt

Nākamais?:)

0 0 atbildēt

Nākamo ludzu tiešām labi stasti! :D

0 0 atbildēt