-Un pasaki vēl ,ka tu neesi mežonis?-Džošam no pliķa nebija ne silts, ne auksts.
-Vāc mantas un lasies-puisis mani izkomandēja un atlaida.Sacerējies.
-Pats vāc.Es te tagad dzīvošu!-nikni atcirtu un devos uz virtuvi.
-Vietas daudz dzīvosim abi- Džošs ienāca virtuvē un devās pie ledusskapja.Brīdi viņu vēroju līdz sapratu,ka viņš ir vienīgi bokser šortos.
-Dieva,dēļ apģērbies-kā bērns aizklāju acis un gāju uz savu istabu.Paņēmu somu un sāku krāmēt drēbes kumodē.Te jau atradās arī pāris manas drēbes.Dungoju pašizdomātu meldiņu, kad istabā ienāca Džošs. Nu jau saģērbies.
-Piedod,mazā.Varbūt šovakar kaut kur aiziesim?-puisis uzlika galvu man uz pleca un aplika rokas ap vidukli.Galīgi jau sviestā sagājis.
-Es ar tevi, nekur neiešu un novāc rokas-uz brīdi sastingu un dusmīgi izgrūdu.
-Labi,mežonēn- Džošs atkal mani kaitināja un es metu viņam ar jaku.Jaka atsitās pret durvīm un nokrita zemē.Uzpūtīgais lops.Paņēmu melno kleitiņu, apakšveļu un devos uz vannas istabu.Ātri nomazgājos un izmazgāju matus.Pēc tam tos izžāvēju, uzliku kosmētiku un apģērbos.Matus ieveidoju vieglās lokās ,kuras brīvi krita pār pleciem.Pulkstens jau bija bez piecpadsmitām desmit, tādēļ devos uz istabu lai uzvilku augstpapēžu kurpes un paņemtu somiņu.Visu paņēmu un devos lejā.Gaiss bija silts, bet lija lietus.Blakus man nostājās Džošs ar lietus sargu.Labāk jau salīstu nekā ar viņu zem viena lietussarga. Dzošs mani stingri piespieda pie sāniem ,tā ka lietussargs man bija uz galvas.Šoreiz pārkāpšu pāri savam lepnumam.Pie kinoteātra jau mūs gaidīja Reičela. Izskatījās ka viņa ar Džošu jau ir pazīstama.
-Sveiks-viņa jau sāka flirtēt un es viņai uzmetu pārmetošu skatienu.
-Nopietni,Reičel?-viegli uzsitu pa pieri un nostājos rindā pie kluba.Rinda nebija diez ko gara un es mēs ātri tikām klubā. Džošs ar vienu roku bija aplicis ap Reičelas vidukli.Dīvainas viņiem attiecības.Iejuku pūlī un devos uz bāra pusi.
-Tekilu-uzsmaidīju bārmenim un sāku uzmeklēt kādu paziņu.Otrā bāra galā sēdēja jau Lūks.Viņš bija manāmā ķēmā.
-Lūdzu-bārmenis pasniedza man tekilu un turpināja savu darāmo.Pagriezu seju uz otru pusi lai Lūks mani nepamanītu, bet bija par vēlu.Viņš grīļodamies nāca manā virzienā.
-Skat,skat kas mūs ir pagodinājis ar savu klātbūtni!-Lūks mazliet šļupstēja un smejās.
-Liec man mieru , tu esi dzēris-čukstēju viņam un centos tikt garām.Rezultāts nebija īpaši veiksmīgs.Viņš uzlēja man virsū savu dzērienu un sāka apvainot.Likās ,ka viņš man tulīt vienkārši gāzīs pa seju.Centos viņam tikt garām ,bet Lūks grūda mani uz balkona pusi.Aizvēru acis un klausījos viņa lamu un nicinājuma šalkā.
-Nāc-pēc brīža jau mani aiz rokas bija satvēris Džošs un veda prom.Es viņu joprojām uzskatīju par iedomīgu āzi.Apsēdos uz kluba trepēm un novilku augstpapēžu kurpes.
-Tu man joprojām riebies-nopūtos un ar rokām satvēru plecus.
-Un tu joprojām esi mežonis- Džošs iztukšoja savu glāzi un apskāva mani.
