*****
-Vai es tiešām esmu mātes cerībās? Ja tā būs, kas mani sievieti stāvoklī ņems darbā, jau atkal viss jūk un brūk? Ko darīt, ja nu tā būtu? Jāsameklē tuvākā aptieka!-Domas šaudījās pa galvu, tāpat, kā toreiz ar Mihaila vēstulēm. Paņēmusi somu , uzvilkusi kurpes devos ielās. Pēc desmit minūšu neveiksmīgas meklēšanas izdomāju pajautāt kādam garām gājējam, tā arī izdarīju.
-Labdien, vai jūs nezināt kur ir tuvākā aptieka?-Laipni jautāju kādai jaunai sievietei.
-Lai nokļūtu līdz aptiekai ejiet taisni un krustojumā pie luksofora pagriezieties pa kreisu un aptuveni pēc simts metriem jūs to jau redzēsiet uzrakstu aptieka.-Sieviete atbildēja. Un norādīja virzienu.
-Paldies, veiksmīgu dienu !-Pateicos un devos norādītajā ceļa, bet sieviete devās savās gaitās. Kundze uz ielas nebija melojusi un iziedama norādīto ceļu patiešām aptieka bija. Ar smagu nopūtu atvēru durvis, rindas nebija.
-Varu kā palīdzēt?-Pārdevēja laipni prasīja.
-Jā, man lūdzu grūtniecības testu.-Kaunoties prasīju, jutu, kā kļūstu sārta.
-Ar cik lielu precizitāti?-Pārdevēja interesējās un sāka pārskatīt plauktu.
- Dodiet, lūdzu, trīs precīzākās firmas.-Joprojām kautri jautāju.
-Te būs.-Farmaceite nolika man priekša trīs kastītes ar jau zināmu saturu.-Vai vēl kaut kas?
-Nē.-Atbildēju
-Kopā septiņi lati un sešdesmit trīs santīmi.-Pārdevēja ikdienišķā tonī teica. Iedevu desmit latus gabalā un paņēmusi atlikumu un astītes ātrā solī devos prom.
-Mūždien es sarkstu nevietā. Vienmēr jāparādās, ka kautrējos par savām darbībām, lai gan tagad par ko kautrēties nebija-Klusi lādēju sevi un devos mājās, lai ātrāk uzzinātu rezultātus. Tad man iezvanījās telefons.
-Mamma.-Konstatēju skatoties telefona displejā.-Čau mammu!-Nogāju ielas malā, jo nevar zināt cik ilgi mamma gribēs runāt.
-Čau, vai esi jau galā?-Mammas balsī arēja just uztraukumu.
--Jā mammu es jau paspēju apskatīt dzīvokli, ir tā tīri neko.-Atbildu.
-Kā brālim iet?-Mamma turpināja.
-Normāli, viņš tagad ir darbā.-Teicu
-Ā, Ko tu meitiņ tagad dari?-Mamma interesējās.
-Neko īpašu, pētu skatu pa dzīvokļa logu. Ko jūs ar tēti darāt?-Meloju, pagaidām mamma vēl nevarēja uzzināt vai viņa būs vecmāmiņa, jo ja es maldos, tad viņa būtu ļoti sarūgtināta.
-Tikko paēdām brokastis, Nu labi meitiņ, tad netraucēšu tevi, bija jauki ar tevi aprunāties, Kad brauksi ciemos?-Mamma prasīja.
-Vēl nezinu, sākumā jāatrod d darbs tad jau redzēs, kā viss pagriezīsies.-Mierīgi atbildēju.
-Nu labi, tad atā meitiņ.-Mamma teica.
-Atā ,mammu.-Teicu un noliku. Atviegloti nopūtos, ka teātris atkal nospēlēts bez aizķeršanās., turpināju ātrā solī doties uz mājām, lai uzzinātu rezultātus.
