Jau desmitā daļa ir klāt.Paldies visiem, kas lasa, kas liek plusus un protams arī tiem, kas liek mīnusus. Jūs esat vislabākie ! 
*****
-Ko darīsim šajā nedēļas nogalē?-Jautāju, kad piektdienas vakarā ēdām vakariņas.
-Nu man vispār ir šādi tādi plāni.-Viņš noslēpumaini atbildēja.
-Un kādi tie būtu?-Koķeti vaicāju.
-Es domāju, ka mēs varētu aizbraukt uz manu dzimto pusi, mēs pastaigātu pa manām bērnībā mītajām takā, apciemot vectēvu un aizvest viņam ziedus. Ko tu saki ?-To teikdams viņš piemiedza aci, tātad viņš ir plānojis vēl kaut ko, tikai man nevēlas teikt.
-Lieliska ideja!-Iesaucos.
-Es zinu, arī es tur sen neesmu bijis, pie tam, vectēvam varēšu atrādīt , kādu brīnišķīgu meiteni esmu atradis!-Jau atkal smaids rotājās viņa sejā.
-Beidz mani glaimot, citādi es izkusīšu un aiztecēšu, kā strautiņš !-Nu jau smējāmies mēs abi.
-Es tev varētu palīdzēt aiztecēt.-Nu jau viņš smīnēja, lai gan pazīstu viņu nesen, taču zinu, ko viņš domā, ja šādi smīn.
-Uz kurieni?-Tēloju mazo muļķīti, zināju, ka šādas spēlītes viņam patīk.
-Vai tiešam tu nevari iedomāties?- Arī viņš sāka.
-Nē.-Nevainīgi teicu.
-Ātri novācam galdu, un tad es tev paradīšu to vietu !-Jau atkal tas smaids, no tā es laikam varētu izkust, mmm.
-Ok- Atbildēju.
Ātri gan tikām galā ar galda vākšanu un trauku mazgāšanu, ja bija kur steigties. Kad bijām pabeiguši Gusts(Tā es viņu saucu.)mani apķēra no mugurpuses, skūpsts pa skūpstam, solis pa solim, kad jau bijām nonākušu guļamistabā. Ātri tikām vaļa no traucēkļa jeb apģērba un tapām par vienu veselu. Nākamajā rītā pamodos agri, nolēmu uztaisīt Gustam omleti ar desu, tā ir viņa mīļākais ēdiens brokastojot.
-Kas tad mums te rosās pa virtuvi?-Šis jautājums mani izbiedēja.
-Labs rīts visiem, kas tikko piecēlušies!-Sveicināju.
-Tātad, vai ceļojumam jau gatava?-
-Tu jau gan gribētu, lai es braucu šādā izskatā !-Sarkastiski atbildēju, jo mugurā man bija vien halāts.
-Nu, protams, tu man daudz labāk patīc, kad tev virsū nav nekā.-Jau atkal tas smīns.
-Hei hei, lēnāk, citādi mēs visu dienu pa gultu vien nodzīvosim!-atbildēju.
-Nu mums jau ir arī otra brīvdiena.-Atkal tā balss, kas mani padara traku.
-Paēdīsim un tad izdomāsim labi ?Es tev omleti sacepu, ēd.-smejoties teicu.
-No tavām rokām gandrīz visu.-Viņš atteica un viegli noskūpstīja manu roku.
Tā mēs paēdām, kamēr sataisījāmies mums vajadzēja vismaz stundu, jo mūs abus aizkavēja gulta. Beidzot bijām sataisījušies un devāmies ceļā.
