local-stats-pixel fb-conv-api

Jūlija (61)12

297 0

- Mums viss izbeidzās pats par sevi, - īsi paskaidroju.

- Vai tas ir saistīts ar tām „nelielajām” problēmām darbā? - Jēkabs uzsvēra vārdu nelielajām.

- Iespējams tās bija daudz lielākas nekā es ieminējos, - vainīgi uzlūkoju savu ģimeni.

- Tu taču saproti, ka nepiecelsies no savas vietas, kamēr visu nebūsi izstāstījusi, - Reinis piedraudēja.

- Un kur palika siltā sagaidīšana? - jau atkal sajutos kā noziedzniece, kurai šobrīd notiek tiesas sēde un tiek izlemts liktenis. Tikai visbriesmīgākā bija apziņa, ka visa ģimene ir aizstāvības otrā pusē, ne manējā.

- Mēs priecājamies, ka esi atgriezusies, - ierunājās mamma, redzot manu satraukumu, - Bet mēs arī uztraucamies un raizējamies, tāpēc vēlamies saprast, kas lika tev atgriezties mājās, - viņa mīļi apskāva mani un es sajutos tā, it kā man atkal būtu seši gadi, kad pēc kritiena no velosipēda, tieku lolota un lutināta.

- Mēs vēlamies tev palīdzēt, - tētis piebalsoja.

- Man neviens nevar palīdzēt, - vārgi pasmaidot, atbildēju.

- Tev ir divi brāļi, kas gatavi darīt visu, lai māsa būtu laimīga, - Reinis atgādināja un Jēkabs piekrītoši pamāja, - Stāsti, kas notika? - viņš mudināja.

- Es nevarēju pierādīt, ka kāds cits sūtījis ziņas no mana e-pasta, - sapratu, ka neizlocīšos un ģimene neliksies mierā, kamēr visu neuzzinās, - Visi pierādījumi norādīja, ka vainīga esmu es, tāpēc man palūdza aiziet.

- Kas tie bija par e-pastiem? - Jēkabs gribēja zināt nianses.

- Man bija uzticēts liels projekts, kuru nedrīkstēja atsākt pilnībā rekonstruēt, jo tikko bija apglabāta Elizabetes kundze, - paskaidroju, - Kāds manā vārdā to bija izdarījis, un Smits senjors bija ļoti nikns. Viņu neinteresēja nekādi paskaidrojumi. Tika aizskarts pats svētākais, kas viņam piederējis un paskaidrojumi netika uzklausīti, - ar asarām acīs paskaidroju.

- Vai tiešām viņš noticēja, ka to esi izdarījusi tu? - Reinis nespēja noticēt dzirdētajam.

- Bet viss tiešām norādīja uz mani, - attaisnoju sava bijušā vīrieša tēvu, - Arī man būtu grūti neticēt, redzot visus faktus.

- Tu mēģināji uzzināt no kurienes sūtīti e-pasti? - Jēkabs turpināja pratināšanu.

- Ne tikai es mēģināju, - teicu, - Man palīdzēja arī viens kolēģis, bet bez rezultātiem. E-pasti tika sūtīti no telefona un izskatījās, ka no manējā.

- Un ko darīja Tomass? - mamma painteresējās.

- Noticēja acīmredzamajam, - nespēju smaidīt domājot par Smitu junioru.

- Viņš ir idiots! - tētis izteica savas domas un bija manāmi nikns, - Kā viņš varēja noticēt kam tik absurdam?

- Mēs bijām pazīstami tikai nedaudz vairāk par pusgadu, - atgādināju, - Jūs pazīstat mani divdesmit sešus gadus, tāpēc ziniet, ka es neko tādu nespētu izdarīt.

- Tas nav attaisnojums, - tētis bija dziļi vīlies Tomasā, un es nespēju neko izmainīt, jo arī pati tā jutos, lai gan centos noliegt.

- Nevar būt, ka šādā situācijā vainīgais noslēpis pilnīgi visas pēdas, - Jēkabs kaut ko apdomāja, tikai nedalījās skaļi savās idejās.

- Tur bijis ļoti labs speciālists, - piebildu.

- Vai arī kāds, kas uzdodas par ļoti labu draugu, - Jēkabs gandrīz nedzirdami ieminējās.

- Kāpēc tu tā domā? - man nepaslīdēja garām brāļa teiktais.

- Es vienkārši prātoju, - Jēkabs noteica, liekot saprast, ka saruna neturpināsies.

- Dzirdot to visu, saprotu, ka tev diez vai pietiks ar pāris dienām, lai atgūtos, - mamma ieminējās, - Atpūties kārtīgi un nesteidzies meklēt darbu. Ļauj mums ar tēti tevi palutināt, - viņa lūdza.

- Skatīšos pēc sajūtām, - centos izmocīt smaidu, - Šajā nedēļas nogalē noteikti atpūtīšos, un tad jau redzēs cik ilgi spēšu nosēdēt bez darba, - piebildu.

- Runātu angļu valodā, es tam Smitam visu pateiktu, ko par viņu domāju, - tētis vēl nespēja nomierināties un joprojām bija dusmīgs.

- Tēti, ir labi, - mierinoši uzliku savu plaukstu uz tēta, - Viss būs labi, - atkārtoju savu ierasto frāzi.

- Vairs nelaidīsim tevi nekur prom ilgāk par pāris nedēļām, - tētis teica.

- Es vairs neesmu maza meitene un man nav nepieciešama stingra uzraudzība, - atgādināju.

- Bet mēs nevaram tevi pasargāt, ja neesi blakus, - tētis protestēja.

- Ne vienmēr vajag sargāt, - izteicu savas domas, - Reizēm man pašai jāapdedzinās, lai mācītos. Londona man bija lieliska skola daudzās lietās, - nebija skaļi jānosauc Kristera vai Tomasa vārdi, tāpat visiem bija skaidrs par ko runāju. Un arī darba lietās tā bija neatkārtojama pieredze.

- Ko tu šodien vēlies darīt? - Reinis apjautājās, - Vai arī esi pārāk sagurusi un vēlies vienkārši atpūsties? - brālis painteresējās.

- Es labprāt nedaudz iekārotos savā vecajā istabā, - ceļš un daudzie jautājumi mani bija nogurdinājuši un izlādējuši. Vēlējos nedaudz atpūsties un atgulties. Vajadzēja sakopot domas, - Anna, tu neiebilsti, ka nedaudz pabūšu viena? - draudzene bija mani vedusi visu garo ceļu un noteikti nejutās mazāk nogurusi, tāpēc jutos neērti viņu atstājot ar pārējiem.

- Mēs parūpēsimies par Annu, - Jēkabs pirmais ierunājās, - Bet tu atpūties un atgriezies, kad būsi gatava.

- Vakariņas būs pēc stundas, - mamma uzreiz brīdināja, lai saprotu, ka vairāk laika man netiks dots.

- Paldies, - pateicoties par sapratni, paņēmu savus čemodānus un devos uz savu istabu.

Uzlūkojot savu gultu, uzreiz atmiņā atausa šeit pavadītās naktis ar Tomasu. Kā gan lai es aizmirstu cilvēku, kurš ir it visur? Man tik daudzas lietas saistās ar viņu. Mēs kopā pabijām manās mīļākajās vietās Latvijā, divās dienās paspējām apbraukāt skaistākos apskates objektus, kurus tagad nespēšu apskatīt vismaz tik ilgi, kamēr mana bijušā vīrieša glāsti un skūpsti būs tik spilgtā atmiņā.

Kāpēc viss tik bezjēdzīgi beidzās? Vai tiešām es viņam nebiju pierādījusi savu uzticību? Vai tiešām kopā pavadītais laiks nebija pietiekoši ilgs, lai noticētu man? Kā gan viņš tik mierīgi spēja atteikties no kaut kā tik skaista! Vai tiešām tikai man viss likās kā pasakā? Vai viņa jūtas nebija īstas? Cik ilgi es sevi mocīšu ar jautājumiem, uz kuriem atbildi zina tikai viens no mums.

Paņemot telefonu, atvēru galeriju. Lai sevi sāpinātu vēl vairāk, es pārskatīju visas kopīgās fotogrāfijas, kas atradās manā telefonā. Tajās visās es izskatījos laimīga un piepildīta. Es viebos, smaidīju un smējos. Es tēloju nopietnu sievieti un jau nākamajā bildē nespēju slēpt prieku, ko izraisīja emocijas kopā ar Tomasu. Tomasa bilžu manā galerijā bija vēl vairāk nekā manējo. Ir bildes, kur viņš saldi guļ un nemaz nenojauš, ka fotografēju. Ir bildes, kurās viņš mēdās un sūta man gaisa skūpstus.

Kā gan vienā mazā ierīcē var satilpt tik daudz skaistu mirkļu? Bet tieši tāda ierīce mani iegāza! Ja nebūtu iespējams atbildēt uz e-pastiem no telefona, mana nevainība būtu skaidri redzama šajā briesmīgajā situācijā ar Leybournes pili.

Lai gan fotogrāfijas sāpināja, es vēl nebiju gatavas tās izdzēst. Izdzēšot tās no telefona, es izdzēstu šos mirkļus pavisam. Es vēl nebiju gatava atvadīties no Tomasa pavisam. Viņš to spēja izdarīt, bet es to nespēju. Man vajadzēs vairāk nekā sākumā likās, lai aizmirstu savu satriecošo vīrieti, kurš vairs nebija mans. Tomass noteikti bija nozīmīgākais vīrietis manā dzīvē, kas līdz šim ir bijis. Pat Kristera krāpšana un melošana nesāpināja tik ļoti kā Smita neuzticēšanās.

Mans un Tomasa stāsts nebija līdz galam uzrakstīts. Mūsu attiecības nebija līdz galam beigušās. Vismaz no manas puses vēl nebija. Iespējams man vajadzēja dzirdēt šos vārdus no paša Tomasa. Iespējams man vajadzēja ar viņu parunāt par mums, bet es nespēju un negribēju dzirdēt, ka neesmu viņam vairs vajadzīga. Es to redzēju jau viņa acīs. Ja viņš to pateiktu skaļi, es sabruktu pavisam.

Spēcīgās emocijas mani bija nogurdinājušas. Atkrītot uz spilvena, kas manuprāt joprojām smaržoja pēc Tomasa, es ļāvos miega valdzinājumam.

297 0 12 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 12

0/2000
Kad Tomass beigās uzzinās, ka epastus ir sūtījis kāds cits, tad Jūlija vairs nepiedos. Cerams.
14 0 atbildēt

Eu, Zandaaa. Nepamet mūs atkal. Dod vismaz kādu ziņu  emotion

10 0 atbildēt
Kad gaidīt nākamo daļu?
8 0 atbildēt
Es aizvien gaidu nākamo daļu. emotion
8 0 atbildēt

Ir jau pagājis diezgan ilgs laiks. Kad beidzot būs jauna daļa? emotion emotion

7 0 atbildēt
Kad bus nakama dala?
6 0 atbildēt
Izskatās, ka vairs atkal nebūs raksts.
3 0 atbildēt

man ir nojausma, ka Jūlija nenojauš, ka ir stāvoklī emotion

gaidu nākamo daļu

2 0 atbildēt

Zanda, mēs saprotam, ka tev ir arī sava dzīve, taču vismaz varēji dot mums kādu ziņu! 

Nu labi, joprojām gaidām tevi atpakaļ !  emotion 

1 0 atbildēt

Joprojām gaidu stāsta turpinājumu  emotion 

1 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt