Puiši un Elīz mani aizveda uz kādu mazu , bet ļoti mājīgu kafejnīcu , tā atradās netālu no skolas tāpēc ilgi līdz tai nebija jāiet . Šķiet klasesbiedri jau bija rezervējuši galdiņu , tikai nebija iedomājušies ka arī es nākšu . Bet Kristaps to ātri nokārtoja , viņš palūdza uzlikt vēl vienu šķīvi , dakšu un visu pārējo .
- Tev pica garšo ? - Kristaps vaicāja , kad nebijām vēl nonākuši līdz galdiņam .
Nemaz nebiju pamanījusi ka esam atnākuši uz picēriju . - Protams , kam gan negaršo . - Ātri atbildēju un iesmējos .
Mājās biju tikai vakarā , varēja redzēt ka mamma ir satraukusies , jo uzreiz kad ienācu pa durvīm viņa jau stāvēja manā priekšā .
- Kur tu tik ilgi biji ? - Nemaz nesagaidījusi atbildi mamma mani jau apskāva . - Es ļoti satraucos .
- Es ar dažiem klasesbiedriem aizgāju uz picēriju , piedod kad liku tev satraukties . - atbildēju ar skumīgām acīm un redzēju kad mamma jau man ir piedevusi , jo to no viņas smaida var nolasīt vienmēr . - Kur Rebeka ? - Jau plati smaidot iejautājos .
- Viņa aizgāja pie Ineses tantes . - Ineses tante ir mammas māsīca , bet viņa mums ir tuvākā no visiem radinieki no mammas puses , mamma viņu uztver kā māsu un mēs ar Rebeku tāpat . Rebeka ir mana māsa , viņai ir pieci gadi un viņa iet bērudārzā , viņai ir lielas brūnas acis , tādas pašas kā mammai , Rebekai ir ļoti gari gaiši brūni mati , kuri ir nedaudz iečirkojušies , tāpat kā tētim .
- Varu aiziet viņai pakaļ ? - lūdzoši raudzījos mammā .
- Tieši tevi es gaidīju , lai tu to izdarītu , man ir daudz darba , tāpēc vairs no savas istabas ārā nerādīšos . - Es ātri iedevu mammai bučiņu un gandrīz jau skrēju pakaļ māsai .
Gulējusi šonakt biju tikai dažas stundas , tāpēc piecelties bija grūti , nolēmu ka šorīt dušā neiešu lai varētu vēl mazliet pagulēt . pus 8 bija jālien ārā no gultas , paskatījos pa logu un ārā spīdēja saulīte , gandrīz kā vasarā , tikai pūt vējš . Izvēlējos šodien vilkt puķainus svārciņus , melnu krekliņu un kājās uzvilkt savas VANS kediņas . Matus iztaisnoju un maziet uzkrāsoju tušu . Šoreiz biju sataisījusies ātri tāpēc bija laiks arī brokastīm .
- Pauliņ , labrīt . - Māsa jau paspēja man pieskriet klāt un samīļot .
- Labrīt , skaistulīt . - Es viņai atteicu un uzsmaidīju . - Labrīt mammu . - Arī viņai uzsmaidīju .
- Redzēju ka māsa jau ir pievērsusies mammas ceptajām pankūkām , tāpēc arī es viņai apsēdos blakus un sāku tās ēst .