Jaunības karnevāls3

Sveiki! Takā savu stāstu "Mazā Alise" vairs neturpinu,nolēmu uzrakstīt jaunu stāstu. Virsraksts radies no tā,ka vakar biju "Summer sound 2014". Ceru,ka patiks...

- Sveiks! - Teicu viņam,manam jaunajam draugam,Kristapam. Saucu viņu par Kristapsonu. Viņš laipni atbildēja: - Sveika,sveika! Kādi vēji tevi te ir atpūtuši? Uz šo ielu? Tu taču nekad neej pa šo ielu! -Nu jā.. Bet mamma atkal brauca darīšanās un atstiepa mani līdz. Es vienkārši negribēju palikt viena mājās. Būtu vientuļi un garlaicīgi. -Mmm.. Nu skaidrs. Tiekamies skolā! Atā! - Viņš aizelsies teica,laikam jau,ka tiešām cilvēkam jāsteidzas... Labs ir. Gāju tālāk pa šaurajām ielām. Tuvojos mammas darba darīšanām. Redzēju lielu ēku. Piegāju tuvāk,un paskatījos pa logu. Redzēju mammu runājam ar viņas jauno priekšnieku. - Izskatās normāls. - Domāju pie sevis. Iegāju iekšā bez liekas domāšanas. Tur veda durvis gan pa labi,un gan pa kreisi. Domāju - Ja jau logi atradās labajā pusē,tad noteikti durvis arī. Iegāju iekšā pa ļoti smalkām un greznām durvīm. Redzēju statujas no zelta. Tur bija daudz galdiņu,kuri bija glīti saklāti. - Nu jā,restorāniņš baigais.... Bet paga! Kur mamma sēž? Iešu sameklēt! Tālāk viss veda pa kreisi. Kad gāju iekšā mazā un noslēpumainā istabā redzēju lielas un greznas arkas. - Wow! Tādas arkas! Kur vēl tādas redzēsi! - Teicu klusi pie sevis. Redzēju,mamma vēl runā ar to normālo priekšnieku. Piegāju klusi pie mammas. Gandrīz vai viņu sabaidīju. - Vai,Sofij! Tu mani nobaidīji! Netraucē mūs! Iedošu tev naudu. Ej pasūti kaut ko. Tur pie letes! - Ok. - Noteicu mammai. Pie gāju pie letes. Tur stāvēja Kristapa tētis! - Ak,mūžs! Kristaps taču teica,ka viņa tētis strādā kaut kādā būvniecības firmā! Eu atjēdzies! Varbūt tas viņa tētis strādā divos darbos. Tas nav nekas traģisks... Pasūtīju tikai vīnogu sulu. Tā mana iecienītā. Sēdēju tur pat pie letes. Jutos kā vīrietis,kurš nāktu uz bāru dzert alu. Aaa. Nu vēl viņam ir depresija. Tad Kristapa tētis sāka mani uzrunāt. - Pagaidi tu taču esi Sofija,Kristapa draudzene! Mani sauc Mārcis. Esmu Kristapa tētis. - Ļoti patīkami! - Laipni atteicu bārmenim Mārcim,kurš slaucīja glāzes. Izdzērusi vīnogu sulu pateicos Mārcim,par sulu. - O mamma jau nāk! Forši. Beidzot brauksim mājās. Atvadījos no bārmeņa - Atā! Līdz nākamajai reizei! Iekāpām mašīnā un sagatavojos runāt par mammas jauno darbavietu. - Sofij! Apsveic mani! Es tiku darbā! Yuhūū! - Mamma sajūsmināta teica. Es mammai izteicu sajūsmu par to,ka viņa tikusi jaunajā darbā. Iepriekšējais darbs bija šaušelīgs. Lab. Viņa strādāja par apkopēju. Zinu,man tas nepatika,ka viņa katru dienu pārnāca mājās ļoti pārgurusi un ar mazu algu. Beidzot viņai ir sakarīgs dars un priekšnieks. Priecājos par mammu. Aaa... Un jā.. Manu mammu sauc Margarita. Man ļoti patīk viņas vārds. Teicu mammai,ka arī tādu gribu. Mamma tikai visu laiku atbildēja. - Tev arī ir skaists vārds. Sofija. Bet es tikai - Jā,jā,jā... Sofija,Sofija... Nonācu mājās. Uzreiz uz savu istabu. Gribējās novilkt sasvīdušās džinsas un uzvilkt kaut ko brīvāku. Laukā bija ļoti karsts,lai vilktu džinsas. Mamma jau arī to teica,bet es iespītējos un uzvilku. Nav jau tā,ka nezināju,ka laukā ir sutīgs.Gribēju vienkārši uzvilkt jauno preci,ko mamma nopirka jaunatvērtajā Lindex veikalā. Piesēdos pie datora un sērfojot internetā,uzgāju jaunu mājaslapu. Un ziniet ka to mājaslapu sauca? Spoki.lv Cik interesants nosaukums! Būs jāpiereģistrējas. Un tā arī izdarīju. Redzēju,ka ir jau pāris lietotāji,tai skaitā arī Kristaps. Tur bija kā jaunības karuselī. Piereģistrējās jauni,veci,lieli,vai mazi,no dažādām pilsētām. Tur varēja likt rakstus,komentārus,plusus un mīnusus,ja kāds raksts vai komentārs nepatika. Un dažiem jau bija pirmās nepatikšanas. Es to nebiju domājusi nopietni. Hehe! Kristapam izdzēsa rakstu! Haha! Man toties neizdzēsa. pirmais raksts bija s*dīgs. Tiešā nozīmē. Ieliku smukus attēlus no "We heart it". It kā 25 + un 6 - . Priekš pirmā okey... Ieeju savā profilā. Skatos man 2. līmenis. Normāli... Medaļu arī saņēmu. "Spoks" . Cool... Lab rīt ieiešu spokos atkal un uzrakstīšu jaunu rakstu....